Andrejs Purmalis

Meita Līga Purmale – gleznotāja.

Zīmējis vāku Ilzes Kalnāres grāmatai "Divi tēlojumi" (Ernesta Kreišmaņa apgāds, 1943).

ApgalvojumiSaņēmis apbalvojumu Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē (1937), sudraba medaļu 1. Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā (1937), zelta medaļu Zemgales apgabala izstādē Jelgavā (1937), kā arī Starptautiskajā mākslas amatniecības izstādē Berlīnē (1938).

"Ilgas kļūt par mākslinieku, kas rada ne tikai mūžīgo, bet arī lietišķo, mani vadījušas jauno bērnu dienām. Jau Skaistkalnes pamatskolā un vēlāk Bauskas ģimnāzijā tās man nedeva mieru, bet skubināja mācīties, sniegties pēc daiļā un mūžīgā. Šo domu mudināts pēc ģimnāzijas beigšanas iestājos Mākslas akadēmijā. Pēc pusotra gada sajutu, ka neesmu aicināts, lai kļūtu vienīgi mākslinieks. Tādēļ izstājos un pieķēros lietišķākam – izglītības ministrijas Mākslas amatniecības kursiem. Vēlāk no kursiem izveidojās skola, kur beidzu grāmatsiešanas un ādas darbu nodaļu.
Sāku strādāt. Pirmā grāmata, ko iesēju, lai tā būtu daiļa un mūžīga, bija Edvarta Virzas "Straumēni". – Nebrīnaties, ja saku, – mūžīga. Seno kultūrtautu raksti, kas zīmēti uz pergamenta un tāpat grāmatas ādas sējumos, saglabājušās līdz mūsu dienām, tā tad zināmā mērā mūžīgas. "Straumēnus" iesēju teļādā ar gravētām zelta līnijām. Runājot par Edvardu Virzu, jāsaka, ka viņš mīlēja grezni iesietas grāmatas. Tā visvairāk grāmatu gan ādā, gan pergamentā esmu iesējis tieši viņam. Ceļodams pa ārzemēm, viņš pats Romā, Parīzē un Berlīnē sameklēja ādas, tā atvieglodams manu darbu.
Greznus grāmatu sējumus mīl arī Kārlis Ieviņš un Anšlavs Eglītis."

"Pirmie, kas pie mums māksliniecisko grāmatsiešanu popularizējuši un izveidojuši, ir Mākslas amatniecības skola un es. Šis darbs nav viegls, jāpiestrādā ļoti ilgi un seansveidīgi. Lai varētu kādu grāmatu iesiet, vispirms jāiedziļinājas saturā, jāuzzīmē vāks un tikai pēc tam var ķerties pie iesiešanas. Katrai grāmatai savs stils, tāpēc jābūt arī piemērotam zīmējumam un iesienamam materiālam."
Andrejs Purmalis sarunā ar Veltu Maldoni. Mūžīgā un daiļā grāmata. Ciemos pie mākslinieka – grāmatsējēja Andreja Purmaļa. Daugavas Vēstnesis, nr. 69, 21.12.1941., 3. lpp.

"Viņa darbos (grāmatu iesējumos) teicama amata prasme apvienojās ar kompozīcijas lineāri plastisko izteiksmīgumu un burtu rakstības precizitāti, ar augstu darbu vispārējo māksliniecisko kultūru. Būdams teicams savas nozares speciālists, A. Purmalis 30. gadu beigās pārzināja arī grāmatu apgāda "Zelta Ābele" izdevumu iesiešanu. Ar plašu un interesantu darbu klāstu (galvenokārt ar grāmatu iesējumiem safjānā, pergamentā, teļādā) viņš regulāri piedalījās vietējās izstādēs Rīgā."
Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940. Rīga: Zinātne, 1986, 449. lpp.

"20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē turpinājās asas diskusijas par nacionālas, modernas dekoratīvās mākslas pamatu un attīstības principiem. Analizējot Amatniecības izstādes, kurās tika eksponēts arī grāmatu sējēju veikums, Jēkabs Bīne, Jūlijs Madernieks, Uga Skulme, Ērika Valtere – katrs no viņiem veltīja atzinīgus vai nopēluma vārdus Andreja Purmaļa oriģinālajiem grāmatu iesējumiem, taču vienaldzīgs nebija neviens, novērtējot mākslinieka uzdrošināšanos, radošos meklējumus un vēlmi radīt modernu, nacionālu stilu arī šajā mākslas jomā. Mākslinieks atteicās "nemitīgi atdarināt tikai nacionālās skujiņas un kāsīšus, nacionālos krāsu savienojumus" – kā izteicās viņa vecākā kolēģe Ērika Valtere – izvēloties radīt katrā reizē konceptuāli un stilistiski atšķirīgu grāmatas noformējumu, rūpīgi pieskaņojoties literārā sacerējuma saturam. Vienā gadījumā tās varēja būt uz vāka iespiestas "vieglas, naivi zīmētas ainavas à la Jaunsudrabiņš". Citos gadījumos, – kā domāja Ērika Valtere – "vācu tipomontāžas iespaidā"– autora vārda rakstībā un nosaukumā tika lietoti izdevumam izmēram neproporcionāli liela izmēra burti.
Citkārt Purmalis bija vēl radikālāks un klaji ignorēja klasiska grāmatu iesējuma dekorēšanas principus, iztiekot pat bez grāmatas muguriņas, primitīvā manierē sadiedzot lapas un vāku ar dažiem krustdūrieniem. Tomēr Andrejs Purmalis varēja tikpat labi šos principus arī ievērot, darinot iesējumu no dārgas teļādas vai pergamenta ar filigrānu zīmējuma zeltījumu grāmatas vāka vidū, jeb izmantot vāku kā plakni, lai uz tās tikpat virtuozi uzburtu abstraktu kompozīciju – ģeometrisku, saskaņotu krāsu laukumu ritmisku saspēli. Viņam grāmata bija ne vien autora domu paudēja un “garīgās darbības instruments”, bet arī unikāls mākslas priekšmets – paša mākslinieka vārdiem – "daiļš un mūžīgs". Mākslinieks ar cieņu un bijību runāja par senajiem manuskriptiem un vēlējās tuvināties tādam līmenim, lai viņa paša radošais devumus iegūtu šo pārlaicības statusu. Paradoksāli, bet 20. gs. 30. gadu autoritārajā gaisotnē Andrejs Purmalis, iztiekot bez etnogrāfisku motīvu un ornamentu burtiskas pakaļdarināšanas, ar ko sirga vairums tālaika amatnieku un lietišķās mākslas meistaru, kļuva par savdabīgu izņēmumu – Rīgas grupas mākslinieku modernisma līnijas turpinātāju dekoratīvi lietišķajā mākslā. Viņam izdevās uztvert latviska gara un mākslas būtību, lai gan seno grāmatu iesiešanas tradīciju un vadošo mākslas virzienu pieredze viņam bija zināma. Viņa darinātajos grāmatu vākos uzrunā izcila stila izjūta – lakoniska, eleganta, izsmalcināta vienkāršība. Daiļa un mūžīga kā visas gara mantas un māksla, kuras apvienojuma paraugs ir grāmata un tās iesējums."
Irēna Bužinska. Moderns un konceptuāls. Mākslinieks-grāmatu sējējs Andrejs Purmalis. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Skatīts 24.11.2020. Pieejams: http://www.lnmm.lv/lv/dmdm/par_muzeju/dizaina_stasti/3390-moderns-un-konceptuals-makslinieks-gramatu-sejejs-andrejs-purmalis

Skaistkalne 6-year Primary School
Skaistkalne

Valsts Bauskas ģimnāzija
Rīgas iela 8, Bauska

1931–1934
The Art Academy of Latvia
Gogoļa iela 3, Rīga
1931. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, bet slikto materiālo apstākļu dēļ spiests mācības pārtraukt.

1932–1936
Rīgas mākslas amatniecības skola
Rīga
Izglītību turpinājis Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolas ādas plastikas un grāmatsiešanas nodaļā.

1935
Zelta Ābele
1935. gadā Miķelis Goppers par sava tikko nodibinātā apgāda "Zelta Ābele" grāmatsējēju uzaicina tobrīd pēdējā kursa studentu Andreju Purmali.

1937
Rīgas mākslas amatniecības skola
Rīga
Pēc Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolas beigšanas no 1937. gada strādā kā pedagogs Rīgas Valsts mākslas amatniecības skolā.

1938
Rīgas mākslas amatniecības skola
Rīga
1938./1939. mācību gadā kļūst par ādas plastikas un grāmatsiešanas nodaļas vadītāju.

1944
Dundaga
1944. gadā pārceļas uz dzīvi Dundagā.

1946–1949
LPSR Mākslinieku savienība