PAR STĀSTU KRĀJUMU "DIVI STĀSTI PAR BARSU""Abos stāstos lieliski jaušama autora kā kinoreklāmas mākslinieka pieredze – teksts būvēts asiem, spilgtiem nogriežņiem, kas iežilbinās prātā kā nesaudzīgu prožektoru uzzibsnījumi. Pēc tam kad stāsti izlasīti, iespējams, prātā ilgi nepaliks nedz atsevišķu tēlu vārdi, nedz sižetiskās peripetijas, taču noteikti saglabāsies redzes, dzirdes un pat ožas gleznas [..]."
Simsone, Bārbala. Par pupiņām, sieru un mīlestību. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 162, 2018."Paradoksālā kārtā, tieši prombūtne, Alvila Berga uz Lielās Salas pieredzētais, novērotais, salikumā ar brīvu laiku, kas neizbēgami cilvēkam parādās zemē, kurā neesi pārāk apgrūtināts ar senču mantojumu vai sociāliem kontaktiem, dzemdinājusi rakstnieku, palīdzējusi tikt līdz pirmajai grāmatai. [..] Alvils Bergs ir patiešām labs rakstnieks. Valdzina viņa spēja savu laikabiedru šķietami sadzīvisko eksistenci uzreiz pamanīt no kādu lielāku – filozofijā vai garīgos meklējumos uzbūvētu pasauļu – skatu punkta. Vienmuļais, ikdienišķais, ielikts mīta vai Lielā teksta mūžīgumā, rada pavisam cita mēroga jautājumus. Un vēl – Alvila Berga stāstu valodā ir kas kinematogrāfisks."
Buševica, Anda. Alvila Berga stāstu kinematogrāfiskā valoda grāmatā "Divi stāsti par Barsu". Latvijas Sabiedriskie Mediji, 02.09.2018.A. BERGS PAR SAVU GRĀMATU
"Es vēroju un attēloju to, kas ir būtisks, nozīmīgs. Mana kamera rāda to, ko vajadzētu pamanīt. Es gribētu sasniegt tādu perfektu vērojumu, kurā lasītājs iesaistās kā intrigā, spēlē un domā, secina. Tolstojs "Annā Kareņinā", manuprāt, ir sasniedzis augstāko pilotāžu radīt kino vizualizāciju ar rakstīta vārda spēku. Domāju, ka piekritīsiet man, mūsdienu cilvēks –labklājības un komforta laikos – ir apjucis vairāk kā jebkad. Emigrācijā, kur pavadīju apmēram desmit gadus (tikpat daudz, cik kinematogrāfā), reizēm apraudas pati kamera par to, ko redz. Es rakstu par šo laiku, atceroties, ka ir pamatvērtības."
Bergs, Alvils. Mani stāsti vēro. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 17.07.2018.