Aloizs Anspaks

26.09.1903 – 18.06.1985

Aloizs Anspaks (1903–1985) – priesteris, komponists un rakstnieks. Mācījies Anspaku tautskolā, kur atklājis izcilas garaspējas un centību, Rēzeknes ģimnāzijā, ko beidzis kā pats jaunākais un viens no labākajiem skolēniem, kā arī Aglonas un Rīgas Garīgajos semināros. Akadēmisko izglītību ieguvis Strasbūras Universitātē. Bijis Rīgas arhidiacēzes Katoļu Teoloģijas augstskolas profesors. Politiski orientētajai Latvijas Romas katoļu baznīcas vadībai nebija tīkamas Aloiza Anspaka Latvijas vienotības idejas, tādēļ viņam daudz nācies mainīt darbavietas. Strādājis par vikāru un skolu kapelānu Ludzā, prāvestu Kaunatā, Andrupenē, Sarkaņos, Dvietē, Rubenē un Jūrkalnē. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur kā garīdznieks un sabiedriskais darbinieks iemantojis lielu sabiedrības cieņu. Par nopelniem baznīcas labā 80 gadu jubilejā apbalvots ar Sv. Mārtiņa medaļu. Sarakstījis Sv. Ambrozija un Sv. Kazimira dzīves aprakstus, sacerējis un komponējis garīgās dziesmas, aktīvi darbojies latviešu presē gan Latvijā, gan trimdā.