Alma Draška-Starka
23.07.1898 – 27.09.1964
Alma Draška-Starka (1898–1964) – dzejniece un ārste. Ar rakstniecību sākusi nodarboties jau agrā jaunībā. Dzīvojot tēva mājās "Vašķos", sarakstījusi pirmos dzejoļus – "Rudzu druva", "Arājiņš", "Skāba putra" un citus. Studējusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, kuru pabeigusi 1930. gadā. Strādājusi dažādus darbus medicīnas nozarē, bijusi Latvijas Sarkanā Krusta ārste, vecākā asistente Krimuldas sanatorijā, Rīgas pilsētas 2. slimnīcas lipīgo slimību klīnikas vadītāja. Par izcilu darbu medicīniskās aprūpes laukā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni un 1938. gadā ar Latvijas Sarkanā Krusta Goda nozīmi. Dzeju publicējusi laikrakstā "Brīvā Zeme" un jaunatnes žurnālos. No 1930.–1964. gadam sarakstītie dzejoļi pēc dzejnieces nāves izdoti krājumā "Sapņu silā" (1967). Rakstījusi arī piezīmes, skices, ceļojumu aprakstus.