PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "PĒRNĀ ZĪLE" (1983)
"(..) verlibrā rakstītajā lirikā garīgā līdzsvara un stabilu ētisku vērtību meklējumi, atturīga savaldība trimdinieku traģikas atklāsmē, tēvzemes atmiņu reminiscences."
Vecgrāvis, Viesturs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
"Lasot Bēnes brīvajā pantā rakstīto dzeju, rodas iespaids, ka tā domāta gandrīz vairāk acij nekā ausij. Laikam ar to, ka dzejniece beigusi Latvijas Universitātes arhitektūras fakultāti, izskaidrojams, kāpēc tik rūpīgi izkārtoti atsevišķi vārdi un dzejoļu rindas, tā panākot zināmu telpisku ritmu līdztekus valodas ritmam. Tam pašam nolūkam, šķiet, lietots arī dažāds burtu lielums un veidojums vienā un tai pašā dzejolī. Arī priekšrokas došana domu zīmei un dažkārt pieturas zīmju atmešana pieskaitāmas Bēnes stila īpatnībai. Ja arī šad un tad saklausāma to dzejas meistaru atbalss, pie kuru kājām viņa sēdējusi, tomēr dzejnieces īpatnējais profils Pērnajā zīlē iezīmējas skaidrs, nesamaināms un pašai savs."
Sopere, Vera. Universitas, Nr. 54. 1.10.1984.