"Alises Ekas prozā dominē ētiski un morāli izturēti varoņi, kas kritiskos dzīves brīžos neatkāpjas no savas iekšējās pārliecības; tēlojums ir uz robežas starp realitāti un fantāziju, literārās pasakas un stāsta žanru. Periodikā publicēts viens no Ekas mākslinieciski spilgtākajiem, psiholoģiski niansētākajiem stāstiem "Nakts viesis"."
Jānis Zālītis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
Par krājumu "Soļi manā dārzā" (Liesma, 1974)"Alises Ekas literārie varoņi nav apveltīti ar lielu fizisku spēku. Tie ir parasti, vienkārši cilvēki, mūsu laikabiedri, kam liels gribas spēks, nesaudzīga paškritika, augsta morāle, draudzīga attieksme pret citiem cilvēkiem. (..) prozas darbu personāžā nenoliedzama ētikas, morāles un estētikas prioritāte pieder sieviešu kārtas varonēm. Alises Ekas varones viskritiskākajos dzīves brīžos neatkāpjas no savas iekšējās pārliecības. Viņas noraida jebkuru kompromisu, stingri apsūdz humānisma kodeksa pārkāpējus un gļēvuļus, kas bēg no atbildības par savu rīcību."
Augusts Smagars. Es sevi redzu tevī. Karogs, Nr.3 (01.03.1975)
Par krājumu "No dzīlēm pasmelties" (Liesma, 1981)
"Annas Sakses pasakas mūs valdzina ar puķu tēlainu krāsainību, ar sociālās vides izzīmējumu un sadzīves problēmu skaudru, nopietnu risinājumu. Skaidrīte Kaldupe apjūsmo dabu, tās parādības, bet Alise Eka savā jaunajā, pēc skaita trešajā grāmatā cenšas iegremdēties katra sava stāsta un pasakas varoņa dvēseles dzīlēs, noraut no tām ikdienas rūsu; pakāpeniski viņa tuvojas savam ilgi auklētajam mērķim – ielūkoties cilvēka iekšējās pasaules būtībā. Alises Ekas stāstu un pasaku līdzgaitnieki ir psiholoģiski sarežģīti indivīdi ar samudžinātām dzīves gaitām un samezglotiem likteņiem. (..) Viņi visi ir maksimālisti. Katrs no viņiem nes sevī noslēpumu pilnu mikropasauli (..) Autori var paslavēt par valodas tēlainību, tās raitu plūdumu un dzidru skanējumu, par laikmetīgi aktuālu tēmu izvēli, par to, ka viņa dažos stāstos un pasakās mākslinieciski pieskaras arī dabas aizsardzībai un kaismīgi runā par ētiski svarīgām morāles normām. Prasmīgi izmantotas alegorijas. (..) nevar nepamanīt, ka starp pirmo rakstnieces grāmatu "Pīpenes zied arī uz asfalta" (1969) un nupat apskatāmo ir nevien aiztecējuši raženi divpadsmit darba gadi, bet tieši proporcionāli tiem ir augusi arī Alises Ēkas kā stāstnieces meistarība, literāri redzīgākas kļuvušas acis, drošāks tvēriens un dziļāka iegremdēšanās sevī un citos."Augusts Smagars. As savas sirds vilni. Karogs, Nr.10 (01.10.1982)