Alfreds Kalnājs

1940: 8. aprīlī uzvārdu Krembergs nomainījis uz Kalnājs.

Alfrēdu Kalnāju trimdā pazina kā grāmatu, žurnālu, nošu izdevēju; gleznu, mūzikas, šaha mākslu cienītāju.

1953: Čikāgā iekārtoja spiestuvi, kur iespieda rakstus, grāmatas, notis (Volfganga Dārziņa "200 latviešu tautas dziesmas", 1961, Andreja Jurjāna, Emila Melngaiļa, Tālivalža Ķeniņa un citu kompozīcijas), daudzus gadus žurnālu Labietis, kur piedalījies arī kā līdzstrādnieks.
Izdeva žurnālus "Zintis" un "Šaha Pasaule".

ALFREDA KALNĀJA APGĀDĀ IZDOTĀS DAIĻLITERATŪRAS GRĀMATAS

1951: Mauriņa, Zenta. Baltais ceļš.
1952: Širmanis, Jānis. Pīkstīte.
1955: Ērmanis, Pēteris. Lapu lasītājs.
1956: Rubulis, Aleksis. Via Tua.
1957: Galeniece, Rasma. Atzīšanās.
1958: Freimanis, Eduards. Zemdegas.
1959: Mednis, Edvīns. Saule dejo.
1960: Stumbrs, Olafs. Etīdes.
1960: Ķezbers, Kārlis. Mainas hercogiste.
1960: Kreicers, Hermanis. Ceļi un gājēji.
1961: Sniķere, Velta. Nemitas minamais.
1961: Zāle, Klāra. Mēness kokle.
1961: Freimanis, Eduards. Daigās rotaļas.
1962: Irbe, Andrejs. Mums nav svētvakaru.
1963: Aigars, Pēteris. Gājiens uz tautieša namu.
1963: Širmanis, Jānis. Lielās pasaules sākums.
1963: Zariņš, Guntis. Dvēseļu bojāeja.
1964: Freimanis, Eduards. Dumpju dūdas.
1964: Hermane, Valentīne. Viss negaist.
1964: Zemdega, Aina. Basām kājām.
1965: Cakars Oļģerts. Stiklam pieslīd un zūd.
1965: Rūsis, Oļģerts. Gonērs un viņa bars.
1965: Mednis, Edvīns. Dvēseles dumpo.
1966: Guntis. Cilvēku medības.
1966: Zenta Liepa. Vaŗa gredzens.
1968: Eduards Freimanis. Apsēstie.

Publicējis rakstus žurnālā "Labietis" un citviet.

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Studiju sākumā dažiem domu biedriem dibinājis korporāciju tautiskā garā Cursia, ko vēlāk pārdēvē par Turaidu.

1927: kopā ar domubiedriem dibinājis studentu korporāciju Concordia Valdemaria.
1928: darbojas Nacionālās Jaunatnes Savienības mūzikas daļas vadībā.
1929/1930: darbojas Ceļojošajā Operetē.
1931: kopā ar režisoru un skatuves pedagogu Zeltmati un dziedoni Tāli Matīsu dibina Zemnieku Drāmas teātri.
Piedalījies simfoniskos orķestros un mūzicējis dažādos ansambļos vasaras sezonās.
Izveidojis vienu no lielākajām privātām nošu krātuvēm Rīgā. Kara laikā darbojas Frontes teātrī, spēlēja ksilafonu Rīgas radiofonā.
1942: oktobrī kopā ar gleznotāju Jāni Tīdemani Krišjāņa Barona ielā 2 atvēris gleznu un skulptūru salonu.
1948: latviešu DP nometnē Manheimā izveidoja apgādu un tirgoja arī pastmarkas, notis

Čikāgā strādājis par namzini.

PAR ALFREDU KALNĀJUN APGĀDA DARBĪBU 

"Čikāgas tuvējos ziemeļos mazajā "vītolu" ielā gumst mazs divstāvu namiņš ar jo plašiem logiem uz ārpasauli. Rudenīgajā vakarā vēlīnais garāmgājējs nereti vien izbrīnā paveras lielajā skatlogā, aiz kura redzami pilni grāmatu plaukti un virs tiem sastatītas gleznas, tur veidodamas visai īpatnu krāsu galeriju. Kopš 1951. gada šeit mīt un strādā Čikāgas latviešu grāmatu, nošu un žurnālu izdevējs Alfrēds Kalnājs. 719 West Willow ielā ir vienmēr patīkami iegriezties. Ienācēju sveic pats enerģiskais labietis – namatēvs. lenākot ciemiņš jūt, ka uz to neuzkrītoši noraugās daudzo latviešu radītās kultūras vērtības – grāmatas un gleznas. Un Alfrēdam Kalnājam, pārvarot visādus šķēršļus, jo bija jāpārorientējās no mūziķa un mākslas salona vadītāja Rīgā uz šo jauno amatu, jeb pareizāk sakot – amatiem, ir savi neatņemami nopelni šo latvju kultūras vērtību iziešanā tautās. Viņš desmit gadu laikā izdevis daudzas grāmatas, kuru vērtība nekad nezudīs kamēr vien pastāvēs latvju tauta."

A. Alfrēda Kalnāja grāmatniecībai veltītie gadi.Latvija Amerikā,1962, 31. janv.

"Alfrēds Kalnājs. Gandrīz vienīgais izdevējs, kurš tic dzejai – tic tam, ka dzeju vēl vienmēr var pārdot un ka latviešu trimdinieki to vēl vienmēr vēlas rakstīt. [..] Alfrēds Kalnājs ir dinamīts - starp diviem teikumiem viņš skrien pie preses un apskata kā krīt programmas svētku sarīkojumiem. Viņa galva pilna ideju un domu – kā izdot jaunās grāmatas, kā panākt, lai cilvēki vairāk lasītu latviešu grāmatas un beidzot viņš ir arī degviela Zintim. [..] Spiestuve moderni iekārtota un tajā ieguldīts viss izdevēja kapitāls. Plauktos grāmatas. Gar sienām gleznas. Mašīnu sanoņa un varenas pārliecības pilna balss – Vītolu ielā valda bajārs. Viss, kam kāds sakars ar latviešu kultūru, ir tuvs Alfrēdam Kalnājam. Ne viens jauns mēģinājums jeb eksperiments, ja tas nāk par labu mūsu kultūras attīstībai, viņu nebaida. Zintis bija viens šāds eksperiments un izrādās, ka tas ir panākumiem bagāts."

Zariņš, Guntis. Grāmatu bajārs un viņa galms. Londonas Avīze, 1962, 10. aug.

publisher
publisher

Krembergs