Grāmatniecības vēsturnieks, bibliotēku darbinieks, literatūrvēsturnieks, filol. z.k. (1965), filol. dokt.(1992), LZA filol. goda dokt. (1992). Sieva - bibliogrāfe Marta Apīne.
Māte - ārste, tēvs - ierēdnis. Māc. V. Zālīša Rīgas 1. psk. (1933-38), Rīgas 1. pils. ģimn. (1938-45), LVU Filol. fak. Klasiskās filol.nod. (1945-49), beidzis Bibliotēku zin. nod. (1950). Strād. Valsts b-kā (no 1950) 1951-86 vadījis Valsts b-kas Reto grām. un rokrakstu nodaļu. LVU Filol. fak. grāmatniecības vēstures kursa docētājs (1960-88).
LPSR N.b.k.d. (1969). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996). Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (kopš 1999). A. Upīša prēm. (1983).
Pievērsies grāmatniecības un latv lit. sākuma posma izpētei. Pētījumi apkopoti monogr. "Latviešu grāmatniecība" (1977). Grām. "Neprasot atļauju" (1987) pievērsies 18. un 19.gs latv. rokrakstu lit. izpētei. Monogr. "Rakstītājs no Nautrēniem" (1989, kopā ar I. Klekeri, L. Limani) izvērtēta
latgaliešu dziesminieka Andriva Jūrdža dzīve un lit. darbība. Public. grām. "Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum" (1991, Kult. min-jas prēm. 1993). Sast. ceļvedi pa pastāvīgo izstādi Valsts b-kā - "Latviešu grāmatniecības vēsture" (1979). Sagatavojis publicēšanai G. F. Stendera "Bildu ābici" (1977), pirmā līdz šim zināmā latv. dzejnieka Ķikuļa Jēkaba "Dziesmas" (1982, sar. grām. priekšvārdu un pēcvārdu). Sast. Valsts b-kas inkunābulu katalogu (1981, kopā ar S. Šiško). Māc. grām. "Literatūra 9. klasei" (1983, 1987, 1991 - "Literatūra 10.klasei") līdzaut. "Latviešu literatūras vēsture" (1987, 1990 ) nod. "Latviešu pirmsnacionālā literatūra" titulredaktors. Zinātniskais red. kopkatalogam "Seniespiedumi latviešu valodā. 1525-1855" (1999. Kult. fonda Spīdolas balva, "Gada grāmatas" goda nos. skaistāko grām. konkursā). A. apcerējumi sakopoti krāj. "Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās" (2000, Lit.gada balva literatūrzinātnē).Kopā ar O.Čakaru un I.Klekeri sagatavojis G.F.Stendera darbu kopojumu "Dzeja" (2001), to izvērtējot plašā zinātniskā apcerē "Vecais Stenders latviešu dzejas laukā". Periodikā, rakstu krāj. un enciklopēdijās public. vairāk nekā 200 raksti b-ku zinātnē, grāmatniecības un latv. lit.vēsturē.
L. Rūmnieks V. Palikt baltā gaismas kūlī // Cīņa, 1983, 6.IV; Viese S.
Ar dzīvi samaksāta dziesma // Karogs, 1983, 6; Apīnis A. Grāmatas mūžā ierakstīts. [Sarunu pierakstīja I. Ozoliņa] // Jaunās Grām., 1988. 2.
B. Kalnača
APĪNIS Aleksejs (1926. 25. III Rīgā – 2004. 10. XII Rīgā) – grāmatniecības vēstures speciālists, literatūrzinātnieks, bibliotēku darbinieks Dr.filol. (1992). LZA goda doktors (1992). LVU. B-ku zin. nod. beidzis 1950. 1950-51 LPSR Valsts b-kas vec. bibliogrāfs. 1951 izveidojis Reto grāmatu un rokrakstu nod., līdz 1986 bijis tās vadītājs. 1960-88 LVU B-ku zin. nodaļas docētājs. Pulbic. ~ 150 rakstu. Iedibinājis grāmatn. vēsturi kā zinātnes nozari Ljā. ......LPSR N.b. kult darb. (1969). Apb. ar TZO (III šķ., 1996). LZA A. Upīša prēm. (1983)............Ljas Kultūrkapitāla mūža stipendija (1999).
D.: Latviešu grāmatniecība feodālisma sairšanas un kapitālists veidošanās periodā. – R., 1970; Latviešu grāmatniecība no 1856. līdz 1866. gadam. – R., 1970; Latviešu grāmatniecība no pirmsākumiem līdz 19. gadsimta beigām. – R., 1977;Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. R., 1991; Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās. - R., 2000; Gothards Frīdrihs Stenders. Dzeja (sast., ievadapceres autors). R. (b.g.[2001]).
Bibliotekārs, zinātnieks, pedagogs. Grāmatniecības vēstures, hernhūtiešu kustības pētnieks. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieks. Aleksejs Apīnis izveidojis LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu.