Alberts Kalnleja

Dzimis tālbraucēja stūrmaņa ģimenē.

LITERĀRĀ DARBĪBADzejoļu krājums
1934: "Trimdas putni"Publikācijas presē
Kopš 1927. gada periodikā intensīvi publicējis dzeju. Vairāki dzejoļi veltīti Rainim, A. Skujiņai, Apsesdēlam. Rakstījis par literatūras, kultūras un arodbiedrību problēmām. 1932. gadā laikrakstā "Literatūras Avīze" publicējis rakstus par K. Dzelzīti un S. Putānu, žurnālā "Valsts Darbinieks" – par Raini un E. Veidenbaumu.CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMIAtdzejojis V. Majakovska darbus.

PAR ALBERTA KALNLEJAS DZEJOĻU KRĀJUMU "TRIMDAS PUTNI"(1933)"Nav nekāds brīnums un nejaušība, ka šajā numurā nodrukāts Alberta Kalnlejas dzejolis "Tīreļpurvs", jo autors ir mūsu ilggadīgs līdzstrādnieks — jau no "grūtiem laikiem", kad mūsu virziens un mēnešraksts "Valsts Darbinieks" vēl tikko nāca "pie varas" — 8 gadi atpakaļ, šajā laikā mūsu līdzstrādnieks, bez tam vēl slēpies aiz dažādiem iksiem un irgrekiem. Tagad Alberts Kalnleja izdevis un mūsu redakcijai piesūtījis dzejoļu krājumu "Trimdas putni" (Rīgā, 1984., izdevniecība "Aktīvs"), kurā skāris tematus par bij. trimdiniekiem šaipus un viņpus Urāliem, vecajo strēlnieku gaitām, Latvju brīvības cīnītāju rūgtām paģirām mūsmājās (ko pats arī piedzīvojis), nepiemirstot pat tatārus un plostniekus no tālās Krievijas, demokrātiju, fašismu, lauku dzīvi un dabu, un beidzot taisa pat sacelšanos "piektās pasaules ostā". Cik un vai viss tas ir interesanti, par to variet pārliecināties paši — 5 drukas loksnes biezajā dzeju grāmatā. — Beidzot mēle niez — pateikt to taisnību, ka Alberts Kalnleja ir tas pats mūsu centrālās valdes sekretārs Alberts Bergtāls, kurš pie laika pārtulkojis latviski savu vācisko uzvārdu."

Bez autora. Literāriska piezīme. Valsts Darbinieks, Nr. 1 (01.01.1934.).

"Alberta Kalnlejas dzejoļi jau samērā sen sastopami strādnieciskā periodikā (Sociāldēmokrats, Signāls, Lit. Avīze, Domas). Trimdas putni ir pirmais šo izkaisīto vārsmu kopo jums, kas liecina, ka autors nav pakļāvies vairumam jauno dzejnieku piemītošai steidzības kaitei — par visu vari, jau pēc pirmiem soļiem, grūst tautā "grāmatu". Trimdas putni nāk jau — samērā ar autora talantības iespējām un ražību — kā diezgan nogatavojies auglis. — Šis krājumiņš, kā to jau virsraksts rāda, pretendē uz savā ziņā īpatnēju vietu mūsu lirikas ražā: Trimdas putni. Trimdas putni savā atpakaļlidā uz dzimteni. Trimdas putni dzimtenē, — vecajā un tomēr jaunajā, atbrīvo tajā un tomēr atkal varas važās kaltajā, tik ilgotā un tuvā un tomēr tik naidīgi svešā un tālā. Sadrūp gadi, — liekas, trimda galā Urāls sveikas Zilam kalnam nes. Gauja ledus puķes bēdām izsviež malā, tā kā Baikals tāls aiz otrās dzimtenes. Trimdas putni izpleš katorgas gados gurušos spārnus un pāri Urāliem, cauri taigai un Aizbaikala stepēm traucas uz dzimteni, kur Gauja, Zilais kalns un seno dienu agrīnie sapņi snauž. .. — Skumja romantika pludo šais vārsmās pār Toboļas vien tuļajiem krastiem. Sibīrijas septembra vēiiem, pāri tumšām naktīm pie dziestoša ugunskura, par tatāru uz čīkstoša plosta un visam cauri skanošo trauksmi: uz dzimteni! Māte, vienīgā, kad tava delna man kā jaunas dienas sirdī silst, jūtu es — it visa plašā telpa tā kā jūlijvakars Zilā kalnā zilst. Un neviens nejūt un pat sapnī ne redz, cik tāls un grūts no trimdas izbēgušo putnu atceļš uz dzimteni, — kā sāpes sastingst vaigā un salti Ledus auksti vēji šalko tumšās kalnu gravās, un tikai viena doma vēl plaiksnī tumstošā apziņā: kaut tikai šonakt, šonakt nenosaltu!"

K. Upenieks. Domas, Nr. 4 (01.04.1934.).

agronomist
journalist
poet

Alberts Bergtāls

Kurgāna
Agronoms.

Čeļabinska
Agronoms.

Vitebska
Agronoms.

1917–1919
Maskava
Maskavas pilsētas pārtikas nodaļas darbinieks.

1920–1934
Latvijas Republikas Zemkopības ministrija
Rīga
Darbvedis.

1928
Žurnāls "Valsts Darbinieks"
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis.

1933–1934
Žurnāls "Valsts Darbinieks"
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis.

1941–1944
Baškīrija
Agronoms.

1944
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Aspazijas bulvāris, Rīga
Strādājis pēckara gados. Vadījis izdevniecības lauksaimniecības nodaļu.

1945
Latvijas PSR Ministru Padome
Rīga
Strādājis pēckara gados. Bijis tulkotājs un korektors.

Rakstnieku grupa "Signāls"
Rīga
Biedrs.

Literātu biedrība "Domas"
Rīga
Biedrs.

1896–1909
Belebeja
A. Kalnleja savā autobiogrāfijā raksta, ka nesaskaņu dēļ ar vietējo baronu viņa ģimene pārcēlusies uz Ufas guberņu.

1917–1919
Maskava

1941–1944
Baškīrija
Evakuācijā.

1906–1909
Belebeja
Mācījies Belebejas piecgadīgajā lauksaimniecības skolā.

1930
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Studējis literatūras studijā.

1919
Latvija
Piedalījies cīņās pret Bermontu.

1934–1935
Liepāja
Gandrīz gadu pavadījis cietumā un koncentrācijas nometnē.