PAR ALBERTA JĒRUMA PERSONĪBU
"Alberts Jērums ir arī izcils un rūdīts publicists. Viņa kritikas, recenzijas un apceres par latviešu mūzikas problēmām un mūzikas darbiniekiem pierāda viņa bagātās zināšanas, aso spriešanas spēju, izkopto valodu un skaidro domu gājienu. Šīs gara dāvanas jau bija pamanījis Jānis Zālītis, aicinot viņu par savu asistentu rakstīt "Jaunākajās Ziņās", jo Zālītis viens pats nespēja noklausīties visus Rīgas koncertus, operas izrādes, mūzikālos sarīkojumus. Reiz sācis, Alberts Jērums turpināja recenzenta pienākumus cauri visiem kara gadiem. [..] Alberts Jērums pieder pie mūsu modernāko komponistu grupas. Saprotams, viņa (tāpat kā katra cita komponista) attīstība nav notikusi bez ietekmes, neuzsūcot sevī to, kas tuvs viņa mūzikālai pārliecībai un aistētikas principiem. Solo dziesmās manāmas Jāņa Zālīša mūzikas atbalsis, protams, ejot daudz tālāk — līdz pat politonālitātei, bet tautasdziesmu apdarēs Jērums sekojis Melngaiļa, Graubiņa takām, izveidojot savu paša stilu, kas pilns latviska kolorīta. Instrumentālajās kompozicijās Alberts Jērums turpretim ir internacionālāks. Sākumā viņš padevās Skrjabina ietekmei, kas nebūt nepārsteidz. Laba daļa latviešu komponistu kādreiz aizrāvās ar šā novātora ekspresīvo, emocionālo mūziku, harmoniju krāsu bagātībām."
Helmers, Pavasars. Mūsu mūzikas dzīves vadītājs Alberts Jērums.
Latvju Mūzika, Nr. 2, 1969.