Alberts Galiņš

Dzimis zemnieka Reiņa Galiņa ģimenē.

Precējies ar Margu Florentīni Neimani (dzimusi Mary Neuman; 1902–1991), dēli – diriģents Pēteris Galiņš (1943–1987), Ivars Galiņš (1928).

LITERĀRĀ DARBĪBA

1940: žurnālā "Kadets" publicējis apceri "Pirmais virspavēlnieks" par Oskaru Kalpaku.
1944: dzejolis "Bij plecos smagums grūts" laikrakstā "Tēvija" 23. maijā varētu būt uzlūkojams par pirmo publikāciju.

Kopš 1945: trimdā dzeja un apceres publicētas latviešu trimdas izdevumos "Trīs Zvaigznes" (Altetinga, Vācija), "Latvija", "Laiks".
Izdevuma "Ceļa Biedrs" līdzstrādnieks.

1943: A. Gulbja izdevumi: Ernst Udet, Mans lidotāja mūžs; tulkojis Alberts Galiņš.

LITERĀRI UN RELIĢISKAS IEVIRZES DARBI

1974: lugas bērniem "Zelta lietus".
1978: reliģiskas dzejas krājums "Zem atvērtām debesīm".
1980: reliģiskas ievirzes eseju krājums "Par visu valda tik viens prāts"
1987: reliģiskas dzejas krājums "Es savam radītājam dziedu".

LUGU IESTUDĒJUMI

1946: drāmas "Drupas" iestudējums Altetingas (Vācija) dramatiskajā kopā.
1955: drāmas "Drupas" iestudējums Klīvlendas (ASV) latviešu biedrības dramatiskajā kopā.
1974: bērnu lugas "Bērzs un baravika" iestudējums Mineapoles (ASV) latviešu dramatiskajā kopā.
1974: bērnu lugas "Ziemsvētku stāsts" iestudējums Mineapoles latviešu dramatiskajā kopā.
1975: bērnu lugas "Bērzs un baravika" iestudējums Detroitas (ASV) latviešu skolā.
1983: bērnu lugas "Zelta lietus" iestudējums Mineapoles latviešu skolā.

Luga "Vējš no austrumiem".

Vairākus dzejoļus komponējis Raimonds Pauls, Viktors Baštiks.

DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ

Latvijā publicējies izdevumā "Aizsargs" (1937), bijis laikraksta "Latvijas Kareivis" redakcijas loceklis.

1952–1953: rediģējis žurnālu "Sējējs".
1961–1974: rediģējis izdevumus "Trimdas draudze".

MĀCĪTĀJA DARBĪBA

1943: 14. novembrī Doma baznīcā ordinēts par mācītāju.
1943: palīgmācītājs Dubultos pie mācītāja M. Eiches.
1944: 12. martā Baznīcas virsvalde ordinējusi un apstiprinājusi par Baznīcas virsvaldes vikāru.
1950: Sietlas latviešu ev. lut draudzes mācītājs.
1959–1979: Bostonas latviešu ev. lut. draudzes mācītājs

MILITĀRĀ KARJERA

1926: 9. Rēzeknes kājinieku pulka leitnants, paaugstināts par virsleitnantu.
1929: pēc paša vēlēšanās pārcelts uz Daugavpils kājinieku pulku.
1930: paaugstināts izdienas kapteiņa-leitnanta pakāpē.
1934: pārcelts uz 6. Rīgas kājinieku pulku.
1938: no 6. Rīgas kājnieku pulka kā kapteinis leitnants pārcelts uz armijas štābu, paaugstinot par kapteini ar izdienu no 1938. gada 27. janvāra.

PAR ALBERTA GALIŅA PERSONĪBU

"Mans tēvs bija zemnieka dēls. Viņam nebija turīgu vecāku, bagātu onkoļu vai tantu, citu atbalstītāju. Viņš bija tas, ko Amerikā sauktu par "pašveidotu cilvēku", bet ne gluži. Viņa panākumu sagšu palīdzēja aust dzīves līdzgaitniece, sieva, darba biedre un mūsu māte Marga.[..] Paps rakstīja ar pildāmspalvu, jo necieta tintnīcas un tintes pudeles, spalva nestāvēja dīkā. Viņa raksti tika drukāti Latvijas Kareivī, Brīvā Zemē, un žurnālos. [..] Tulkoja grāmatas, kas gāja turpinājumos periodikā un vēlāk pārtapa par grāmatām. Viena tāda bija "62 uzvaras" – par vācu kara lidotāja Ernsta Udeta dzīvi. Lieti derēja mammas perfektās vācu valodas zināšanas. Kāds viņa laikabiedrs man stāstīja, ka vairums Armijas štāba un Kara ministrijas pavēles esot bijušas mana tēva rakstītas. Vairums viņa rakstu bija publicēti kā redakcijas raksti, tas ir – rakstīti ar pseudonīmu. [..] Kas attiecas uz likteni, es esmu pārliecināts, ka viņš nekad nesamierinājās ar to, ka bija atstājis dzimteni. Tā brūce nesadzija līdz viņa dzīves pēdējaidienai. Kāpēc paps izšķīrās kļūt par mācītāju? Nezinu... Nekad neprasīju... Atbildi varētu meklēt viņa sprediķos, dzejoļos un dziesmās. Varbūt citos rakstu darbos, kā drāmā "Drupas", kas vietumis ir pravietiska. Dziesmu grāmatā ievietotās dziesmas būs viņa liecinājums nākošajām paaudzēm."

[Galiņš, Ivars]. Cilvēks ar zobenu un krustu. Laiks, 2008, 26. apr.

" Blakus mācītāja darbam un jau no Rīgas laikiem /Latvijas Kareivja redakcijas loceklis, avīžnieks / Galiņš labprāt rakstījis dzejoļus, dziesmas, arī kādu lugu. Rakstīšana viņam sagādā prieku. Interesants ir viņa mēģinājums iesvētes mācību prezendēt sprediķu veidā. Tā ir iesvētes mācība ne tikdaudz iesvētāmajiem, kā – iesvētītājiem, jo Galiņš ir pārliecinājies, ka arī to zināšanas un izpratne bieži vien ļoti trūcīga."

Gulbis, Osvalds P. Svētīgi gadi. Laiks, 1974, 13. marts.

PAR LUGU "ZELTA LIETUS" (1974)

"Vairāk nekā 20 gadus viņš ir strādājis arī savas draudzes nometnē un skolā un viņa 3 ludziņas ir, tā sakot, izaugušas no praktiskām vajadzībām. iestudētājiem Ir lielas iespējas un izvēle gan satura, gan spēlētāju skaita, gan dekorāciju un kostīmu ziņā. [..] Lasot ludziņas, tad nu arī sastopamies ar autoru, kam laba valoda, idejiski celsmīgs saturs, pareiza bērnu psIholoģijas Izpratne un vienkāršs, skaidri saprotams dramatiskais veidojums. Bez runājamā teksta Galiņš viscaur aizrāda arī uz skatuves Iekārtu, inscenēšanas iespējām un kostīmiem, gaismām."

Kalniņš, Nikolajs. Zelta lietus. Laiks, 1975, 15. marts.

The Order of Three Stars
1934

Viestura ordenis
1939