Aivars Ozoliņš

1987: pirmā literārā publikācija – stāsts "Gandrīz simts" žurnālā "Avots" (6. – 7. numurā).
Prozas publikācijas1988: ''Gājiens'', ''Evolūcija'', ''Brīvība'', ''Ķieģeļi'', ''Caurlaide'' (Avots, 8).
1989: ''Paskaidrojums'' (Avots, 12).
1990: ''Dukts'' (Karogs, 9), ''Varoņa celšanās'' (Liesma, 10).
1991: ''Atmošanās'', ''Bimberbauma bērns'' (Avots, 2), ''Pasaka Nr.13'' (Grāmata, 12)

Lugas1989: ''Dziesminieks uz nāras'' (Avots, 7)

Grāmatas
1991: ''Dukts'' (Liesma)

''Lai kāda «sirsnība» un kādi «notikumi» dažu labu reizi rotātu latviešu prozas grāmatas, personiski man gadiem ir bijis garlaicīgi uzturēties šo tekstu stilistiski viennozīmīgajā vidē. A.Ozoliņa Bimberbaumas un Metaforas, kuru vidū veiksmīgākās šķiet Bimberbauma bērns un Atmošanās, tāpat Dukta pseidotraktāta forma, sniedz stila spēles un citādota teksta atpazīšanas «bibliotekāro svētlaimi», droši un līksmi manipulējot ar literārām reālijām. Un tas ir gan godīgi, gan labi, jo atbilst pasaules kārtībai – teksts ir īstenība, tas dzīvo īsteni.''

Inese Zandere. Durvis ir atvērtas. Diena, 08.02.1992.

''Pirmais priekšstats par Aivara Ozoliņa "Duktu" (Liesma, 1991) varētu būt arī šāds: tas ir elegants un izdomāts — eleganti izdomāts — Dukta teorijas izklāsts; varbūt pat tik ļoti izdomāts un uzcītīgi samudžināts, ka pats Dukts kļuvis gluži vai neiedomājams un neatrodams; tā ir teorija, kuras vienīgā realizācija praksē ir "Dukta" lappuses — teorija vienā eksemplārā, izlasāma un izmetama, neraugoties uz pamatīgo darbu, ko autors tajā ieguldījis, — mazs, tiesa, ļoti patīkams un pašreizējā literārajā situācijā iepriecinošs nieciņš, kurš derīgs tikai pašam Duktam. Ik teikums, ik frāze apskaužamā uzcītībā piesātināts ar aloģismiem, paradoksiem un visādiem zinātniskās rakstības atribūtiem (norādēm, zemsvītras piezīmēm, argumentiem un pretargumentiem utt.), tālab lasītājam nav viegli orientēties un rast jelkādu skaidrību, un gribot negribot nākas "Duktu" konspektēt un veidot kaut ko līdzīgu Dukta enciklopēdijai vai duktoloģijas īsajam kursam, lai šī teorija kļūtu daudz maz pārskatāma.''

Guntis Berelis. Teorētiskā prakse un praktiskā teorija. Karogs, 01.05.1992.
''Liela nozīme ir autora humora izjūtai, jo arī aloģismā nevar savienot jebkurus elementus. Tāpat saista A.Ozoliņa omulīgi mīļā intonācija. Absurda situācija, lai cik neprātīga tā liktos, ir apdarināta ar sarunvalodas vārdiem, partikulām, iespraudumiem ("lūk", "nu jā", "tak" un tamlīdzīgi). Veidojas tāds kā aizsarglauks, atkāpšanās telpa autoram, jo sarunvalodas stila izmantojums vedina domāt, ka nekā nopietna tekstā nevar būt, un apslēpj ceļu uz dziļumu un galējību meklēšanu. Absurdā situācija pati arī palīdz radīt aizsarglauku, jo, būdama muļķīga, jau ietver sevī ironiju par tās atspēkošanu. Dažādu kultūru elementu (no folkloras un senajiem grieķiem līdz Blaumanim un Kafkam) sabīdījums, imitācija, parodija – tas viss paplašina teksta daudznozīmību un pieļauj visdažādākās interpretācijas iespējas. A.Ozoliņa prozu katrs var izlasīt savai gaumei, vēlmēm un erudīcijai atbilstoši.''

Inguna Sekste. Kāds vārds par Duktu un reālpsiholoģisko prozu. Literatūra un Māksla, 19.06.1992.
"Šī [..] grāmata ir stabili kļuvusi par latviešu postmodernisma klasiku. "Dukts" ir bieži pieminēta zīme, piemērots studijdarbu temats, jo tajā, turklāt latviešu variantā, atrodamas vai visas raksturīgākās postmodernisma pazīmes. [..] Dukta "misija" varbūt ir tā, ka autors [..] piedāvā nevis analīzi, nevis eksistenciālas pārdomas (kaut gan arī tās), bet fragmentos sadrupinātu parodiju, imitāciju, tas ir, jautru atvadīšanos no ilūzijām par vārda spēku. "Dukts" ir veltījums un mierinājums visiem tiem, kas pūlējušies vaiga sviedros, runājuši, rakstījuši un beigās izmisumā secinājuši, ka nav pateikts gribētais vai ka vispār nekas nav pateikts. Cītīgie pūliņi, kas vērsti, lai sasniegtu mērķi un aprakstītu "kaut ko", drīzāk ir vērsti uz "neko"."

Inguna Sekste. Proza. Latviešu literatūras vēsture. 3. sējums. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001, 309.–310.lpp.

publicist
writer

–1975
Krāslavas Valsts ģimnāzija
Krāslava
Mācījies savulaik tā dēvētajā Krāslavas 1.vidusskolā

1975–1980
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis LVU Svešvalodu fakultātē, angļu valodas un literatūras nodaļā

1990–1992
Laikraksts "Diena"
Mūkusalas iela 15, Rīga
Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs

1992–1993
Laikraksts "Diena"
Korespondents Vašingtonā, ASV

1993–2009
Laikraksts "Diena"
Politiskais komentētājs

2010
Žurnāls "Ir"
Rīga
Laikraksta dibinātājs un redaktors

1992
Latvian Writers’ Union

The Order of Three Stars
2021