Aina Zemdega

Dzimusi dzirnavnieka ģimenē.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija

1958: dzejolis "Salā uz ezera" laikrakstā "Latvija Amerikā" 23. aprīlī.
Dzeja publicēta laikrakstos "Latvija Amerikā", "Laiks", "Londonas Avīze", "Latvija", žurnālos "Jaunā Gaita", "Zintis" (angļu valodā), "Laika Mēnešraksts", "Daugavas vanagu Mēnešraksts", "Ceļa Zīmes".

1960–1961: komponista Tālivalža Ķeniņa klavieru studijas asistente, mācīja klavierspēli, bet kopš 1961. gada septembra Toronto darbojās Ainas Zemdegas klavieru studija.
Kopš 20. g. 50. gadu beigās piedalās Rakstnieku cēlienos, literāros sarīkojumos ASV un Kanādā, izpelnīdamās klausītāju atzinību – "jaunā dzejniece, pārliecināja par savu talantu kā ar savu dzeju svaigo tematiku, formas skaidrību, tā labo priekšnesumu." (1961, sarīkojums Toronto).

LITERĀRIE DARBI

Dzejas krājumi
1963: Basām kājām.
1970: Egles istabā.
1974: Cirsma.
1980: Zem akmeņa zaļa zāle.
1987: Viena mūža nepietiek.
1996: Bargā laikā.
2001: Divos krastos: dzejas izlase.
2007: Nakts dzejoļi.

Romāni
1980: Toreiz Lubes dzirnavās.
1983: Varšavā neaizmirst.
1988: Līdz vārtiem – un tālāk?
1995: Maruta.
2002: Mantojums.

Citi prozas izdevumi
1999: Bagateles: prozas izlase.
2007: Septiņjūdžu zābakos (ceļojuma piezīmes).

PAR DZEJAS KRĀJUMU "BASĀM KĀJĀM" (1963)

".. viņas dzeja ir jauna un svaiga, tik svaiga, ka nosaukums Basām kājām ir vairāk kā vietā. Jo basām kājām asociējas ar rīta rasu, ar siltām smiltīm un vasaru. Ar visu to pilns šis dzejoļu krājums. [..] dzejas tematika nav šis plaisas čūlojošo sāpju atklāsme; un bieži vien – nav jau ari nekādu sāpju, ir tikai nemiers par nesavienojamo. Savā dzejā Zemdega risina to, kas sākas aiz plaisas konstatējuma, aiz atziņas par divritmu soliem un divi nesasietām domām. [..] Ainas Zemdegas dzeja ir sava veida apliecinājums, ka katastrofa nav mūs spējusi iznīcināt. [..] Basām kājām ir vienkāršas dzeju krājums. Tā ir individuālu jūtu un pārdzīvojumu atklāsme bez intelektuāliem rēbusiem un arī bez estētisma kā primāra komponenta dzejas radīšanā. Te varētu atzīmēt šo t.s. modernās dzejas īpatnējo vaibstu: modernā dzeja ir kļuvuši cilvēciskāka, tā iekļaujas valodā, ko mēs runājam, mūsu valodas ritma. Tādējādi tā arī spēj tiešāk runāt uz mums, ja vien atbrīvojamies no pagātnes nastas – jūtu un pārdzīvojuma uztveršanu tikai tad, ka tas jau pārstrādāts estētiski gludā pantā."

Irbe, Andrejs. No divi nesasietām domām. Latvija, 1964, 14. marts.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "CIRSMA" (1974)

"Šis krājums ir nobriedušas dzejnieces darbs, kur jau lielā mērā izkristalizējusies autores īpatā emociju skala un dzīves izjūta. Pati galvenā stīga, kas līdzīgi artērijai pulsē cauri visam krājumam, ir – spilgta dzīvības izjūta, tās dzīvības, kas virs zemes ikvienam tikai vienreiz dota un kam reiz nolemts gals. [..]Aina Zemdega ir laikmetīga dzejniece ar mūsdienām raksturīgiem pārdzīvojumu saturiem. [..] divi pārdzīvojumi – tagadnīgais un seniski latviskais – vijas un mijas blakus. [..] Krājumā krietns skaits svaigi tvertu mīlestības dzejoļu."

Valtere, Nora. Aina Zemdega – Cirsma. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1976, Nr. 1.

PAR ROMĀNU "TOREIZ LUBES DZIRNAVĀS" (1980)

"Īstenība, faktiskas atmiņas par Lubes dzirnavās pavadīto bērnības laiku, ir grāmatas ierosme, atmiņas veido arī sacerējuma tematisko daļu, notikumu fonu. [.. Ar ko Zemdegas atmiņu stāsta vairāk apbuŗ? Vispirms tā ir rakstnieces spēja dažādus jutekļiem tveŗamus iespaidus attēlot neparasti svaigā un spilgtā konkrētībā. Vai tie ir redzes priekšstati vai skaņu un trokšņu uztvere vai ožas un it īpaši jau taustes izjūtas - tās visas varam lasot tīri jutekliski pārdzīvot. [..] Vēl vairāk apbuŗ un aizrauj tas, ka rakstniece aiz ārējā un jutekļiem tveŗamā samana un apjauš to brīnumaino un netveramo, to vārdos neizsakāmo, kas liek dvēselei iedrebēties bijībā un pārdzīvot tos noslēpumainos spēkus un sakarības, kas mūžīgā maiņā un līdzsvarā notur un sasaista pagājušo ar tagadējo, dzīvības un ziedēšanas brīnumu ar nīcības noslēpumu. [..] Dzīvības un nīcības sakarības ir viens no motīviem, kas spilgtāk vai apslēptāk vijas cauri visai grāmatai. [..] Otrs motīvs, kas zīmīgs šai grāmatai, ir laika plūduma nebeidzamības vienbagalainības apjauta."

Valtere. Nora. Aina Zemdega – Toreiz Lubes dzirnavās. Laiks, 1980, 8. nov.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "ZEM AKMEŅA ZAĻA ZĀLE" (1980)

"Lielos, vispārīgos vilcienos var teikt, ka krājumā divēdāja veida dzejoļi - vieni atspoguļo ceļojumu iespaidus dažādās zemēs, otri atklāj pašas dzejnieces iekšējo pasauli. [..] Ainas Zemdegas dzeja ir mūsdienīga – nevien ar to, ka te sastopam lidmašīnas un vilcienus, sastopam pilsētu ar debesskrāpjiem un tās gaišajiem un tumšajiem vilinājumiem, sastopam daudzu zemju pazīšanu, bet arī ar īpatu nedrošības un mistisku bailu izjūtu dziļi dvēselē un nojautu, ka viss mainās un padots nīcībai – vispār ar sarežģīto un smalko iekšējo pārdzīvojumu nemierīgo plūsmu, ko tikai dzeja spēj atspoguļot, jo tiešos vārdos to neizteikt."

Valtere, Nora. Aina Zemdega – Zem akmeņa zaļa zāle. Laiks, 1980, 6. dec.

PAR ROMĀNU "VARŠAVĀ NEAIZMIRST" (1984)

"Šo grāmatu var lasīt kā iekšskata eseju, ieaustu cilvēka un tautu iekšējā sāpē, brīžiem ar paglābšanos atmiņās un tanīs gados un dzīvēs, kad pasaulē bija vairāk cerību un cilvēcības. [..] Ar Latvijas bēdu nastu, atmiņu gaišumu un sāpi Aina Zemdega staigā, vēro un klausās Varšavas ielās un ļaudīs, izjūt to pašu ciešanu, pārdzīvošanas un spītības līdzību, kas ar atbalsīm nāk no Latvijas. Grāmatas izstāstījumā, redzējumā, valodā viscaur parādās dzejnieces iztēles jūtīgais krāšņums un mūziķes kompetence, kad grāmatas autore pastāsta par Varšavā notiekošo starptautisko kongresu, koncertiem vai personībām mūzikas laukā. Mūziķes dzirdi, sirdi un iekšējo skanēšanu var manīt visā stāstījumā. [..] šī Ainas Zemdegas grāmatas valoda un izjūtu toņi nes un sviež lasītāju visos cilvēka un tautas eksistences pagrabos un stāvos. Apziņas un zemapziņas balsis indivīda un pasaules bezcerīgo un cerīgo sāpi izvaid no piano pianisimo līdz – crescendo."

Klīdzējs, Jānis. Latviete Varšavā. Latvija Amerikā, 1985, 19. janv.

Krūmiņa

Vasariņa

Zinaīdas Lazdas prēmija
Piešķirta par dzejas krājumu Cirsma".
1974

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Viena mūža nepietiek".
1988

Jāņa Jaunsudrabiņa balva
Balva piešķirta par romānu "Līdz vārtiem – un tālāk?"
1989

PBLA Kultūras fonda Goda balva
Prēmija piešķirta par romānu "Maruta".
1995

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2002. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2002

Birutas Senkēvičas-Ziemanes piemiņas fonda balva
Dalīta 1. vieta prozas kategorijā par romānu manuskriptā "Mantojums". Otra balvas ieguvēja Anna Skaidrīte-Gailīte.
1. godalga
2002