Nīcas evaņģēliski luteriskā draudze

Senākās ziņas par Nīcas (Nieder-Bartau) draudzes darbību saistītas ar 1560. gadu. Līdz 1918. gadam draudze apvienota ar Bārtas (Ober-Bartau) draudzi, tad tās abas atdalītas, bet līdz 1935. gadam ar kopīgu mācītāju. 1938. gadā draudzē bijuši 4000 locekļi. 1945. gadā baznīca sagrauta, izpostīts tornis, draudze pācēlusi darbību uz filiālbaznīcu Jūrmalciemā un Muitniekos. 1961. gada 21. maijā baznīcu slēdza, draudzes darbību pārtrauca. Līdz 20.gadsimta 80gadu beigām ēku izmantoja kā sporta zāli un draudzes telpas dienvidu sienai piebūvēja masīvu telpu ģērbtuvēm. Tagad baznīca un draudze darbība atjaunota, tā pieder Liepājas diecēzei un Grobiņas iecirknim. Senākais zināmais kalpojušais mācītājs ir Frīdrihs Buhners (Buchner), kas stājies amatā 1561. gadā. Draudzē kalpojuši arī Jākobs Frīdrihs Hollenhāgens, Gustavs Braše un viņa dēls Henrijs Braše, pirmais latviešu tautības mācītājs - adjunkts Alberts Virbulis - stājies amtā 1914. gadā.