Liepājas svētās Annas draudze

Mūsienās redzemā baznīca ir celta vēl pēc 20 gadiem, kad M.P. Berči saņēma pasūtījumu projektēt Sv. Annas baznīcai jaunu ēku - 1892. gadā sākās jaunās Sv. Annas baznīcas ēkas būvniecība, kas turpinājās līdz 1893. gadam. Ēka bija ieturēta tradicionālā neogotikas stilā. Lai gan ēka ir gan atturīga, taču tā vienlaikus ir arī ekspresība un perfekti nostrādāta.

Baznīcā ir saglabājies 1697. gadā N. Sefrensa darinātais 5,8 m platais un 9,7 augstais trīspakāpju barokālais altāris, kas ir viens no izcilākajiem N. Sefrensa darinājumiem. Līdz 1758. gadam, kad uzcēla Vācu trīsvienības baznīcu, Sv. Annas baznīcu izmantoja gan latviešu, gan vācu draudzes, bet pēc šī 1758. gada - tikai latviešu draudze. Šī draudze bija pirmā, kas atbrīvojās no vācu patronāta un ieguva pašpārvaldes tiesības.Sv. Annas draudze bij pirmā Liepājā, kurā 1918. gadā notika dievkalpojums, kurā draudze pateicās par Latvijas valsts dibināšanu un nodziedāja vēlāko valsts himnu - Dievs, svētī Latvija. No šīs baznīcas 1919. gada 11.martā tika izvadīts pulkvedis Oskars Kalpaks. Baznīcā pie altāra 1924. gadā tika atklāta piemiņas plāksne ar Latvijas atbrīvošanas cīņās pie Liepājas kritušo vārdiem.

No: https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/bazni... [23.01.22.]