Kristofa Hardera (Rubenes) spiestuve

Spiestuvi sākotnēji 1780. vai 1781. gadā Voldemārs Dītrihs Budbergs-Benninghauzens kopā ar Rubenes mācītāju Kristofu Harderu ierīko Kiegaļos (Ķieģelmuižā), bet pēc V.D. Budberga-Benninghauzena nāves tā tiek pārcelta uz mācītāja dzīvesvietu Rubenē. Tā darbojusies līdz 1796. gadam. Viņa tipogrāfijas iekārta bija diezgan trūcīga. Spiestuvei Harders burtstabiņus pirka Breitkopfa firmā Leipcigā. Līdz 1783. gadam izdevēju rīcībā bija tikai viena veca burtstabiņu garnitūra, kurā trūka mīkstināto jeb pārsvītroto līdzskaņu ģ, ķ, ļ, ņ, ŗ - tie bija jāpasūta atsevišķi. Arī papīrs bija ļoti lēts. Pats Harders grāmatas iespieda un iesēja (tādā kārtā viņa iesējurni iznāca daudz lētāki, nekā Rīgas amatniekiem). Zināmi 22 Hardera iespieddarbi, no tiem 19 latviešu valodā - kalendārs, ābeces u. с. laicīga satura un izglītojošas grāmatas. Starp izdevumiem tikai 8 bija ar reliģisku saturu. Mērķauditorija lielākajai darbu daļai bija latviešu zemnieki. Nozīmīgākais izdevums: 1781. gadā iespiestais pirmais Vidzemes kalendārs latviešu valodā.Izdevējdarbību nācās pārtraukt sakarā ar Katrīnas II lēmumu slēgt privātās tipogrāfijas 1796. gadā. jApīnis A. Latviešu grāmatniecība. R.: Liesma, 1977.
Osvalds E. Kalendāra jubileja. Liesma (Valmiera), Nr. 44, 1982.