Latvijas preses birojs "Latopress"

Lai pasaules ziņu aģentūras un vietējos laikrakstus informētu par notikumiem Latvijas teritorijā, Latvijas Pagaidu valdība Liepājā 1919. gada 4. martā pieņēma lēmumu izveidot Latvijas preses biroju, kuru nodēvē par „Latopress”. Par „Latopress” vadītāju iecēla Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa sekretāru žurnālistu Edmundu Freivaldu. 1919. gada 5. martā no „Latopress” uz Kopenhāgenu Kārlim Ducmanim tiek nosūtīta pirmā telegramma ar vēstījumu par Latvijas preses biroja dibināšanu, kā arī pirmā saturiskā telegramma par latviešu un vāciešu karaspēka daļu kustību Latvijas teritorijā.

Uzreiz pēc „Latopress” dibināšanas tajā strādāja tikai viens cilvēks E. Freivalds, taču, paplašinot savu darbību, līdz jūlijam „Latopress” strādāja 11 cilvēki, starp kuriem bija arī ārzemju nodaļas vadītājs Rihards Bērziņš.

1919. gada vasarā R. Bērziņš Rēvelē noslēdza līgumu par telegrāfisku ziņu apmaiņu starp „Latopress” un Igaunijas aģentūru „Estura” (tagad „ETA”). Savukārt 1919. gada rudenī R. Bērziņš apmeklēja Varšavu un noslēdza līdzīgu līgumu ar Polijas aģentūru „PAT”, nodibinot radioinformācijas sakarus starp Varšavu un Rīgu. Īpaša loma „Latopress” darbībai bija laikā, kad 1919. gada oktobrī Rīgu centās ieņemt Pāvela Bermonta armija. Rīgas aizstāvēšanas kaujās nāvīgi ievainoja pat kādu no „Latopress” angļu valodas tulkiem.

1920. gada 15. martā Latvijas preses biroja „Latopress” izveidotājs E. Freivalds atteicās no biroja vadības un pārgāja darbā uz Ārlietu ministriju. Par „Latopress” vadītāja pienākumu izpildītāju kļuva R. Bērziņš, kurš jau pakāpeniski sāk īstenot ideju par telegrāfa aģentūras izveidi.

1920. gada 4. maijā viņš Ministru kabinetam izskatīšanai iesniedza Latvijas telegrāfa aģentūras (LETA) statūtus. Dienu vēlāk, 1920. gada 5. maijā, valdība pieņēma lēmumu likvidēt Latvijas preses biroju un uz tā bāzes izveidot Latvijas telegrāfa aģentūru, par tās vadītāju ieceļot R. Bērziņu.

Avots: lv.wikipedia.org