Grāmatspiestuve "W. F. Häcker"

Vilhelma Ferdinanda Hekera spiestuves vēsture

1804. gada 1. aprīlī ar K. G. Zontāga finansiālu atbalstu par 800 Alberta dālderiem Vilhelms Ferdinands Hekers ieguvis savā īpašumā G. F. Keila spiestuvi Rīgā, Lielajā Pils ielā 18 un nodibinājis savu firmu.

1806: kļuvis par Rīgas pilsētas tipogrāfu, pildījis oficiālos pasūtījumus, iespiedis grāmatas, sīkiespieddarbus un periodiskus izdevumus vācu, krievu un latviešu valodā. Hekera spiestuves pienākums bija bez maksas apkalpot pilsētas vajadzības, bet tiesības pildīt privātpersonu pasūtījumus. Pilsēta Hekeram piešķīra brīvu dzīvokli.

V. F. Hekera spiestuves iekšskats. Gads nezināms.

1806. gadā Hekera spiestuve tika pārcelta uz Doma krusteju, kur tā atradās līdz 1886. gadam, kad pārcēlās uz Palasta ielu 3. Hekera spiestuvē 1812. gadā bija 1 spiede, 1828. gadā – 3 spiedes, 1836. gadā – 4 spiedes (3 koka, 1 –metāla). 1812. gadā uzņēmumā strādāja 5 darbinieki, tajā skaitā 2 burtliči, 1836. gadā – 7 darbinieki.

Iespiedumi latviešu valodāSavas darbības laikā Hekers nodrukāja ap 140 grāmatu un sīkiespieddarbu latviešu valodā.
1804: pirmais iespiedums latviešu valodā jau spiestuves iegādes gadā, grāmata Rede eines kroatischen Feldpredigers (1804, teksts paralēli vācu un latviešu valodā, J. H. Baumaņa tulkojums).
Ciešāki sakari ar latviešiem Hekeram radās ar 1812. gadu, kad krievu-franču kara dēļ pārtrūka Vidzemes sakari ar Kurzemi, un Vidzemei vajadzēja pašai izdot ar savu latviešu kalendāru. Par to kļuva "Widsemmes Kalenders us to 1813-tu Gaddu", kas pēc tam ar viena gada pārtraukumu iznāca regulāri.

Citi nozīmīgākie Hekera izdevniecības izdevumi latviešu valodā:
1824–1889: pirmais Vidzemē izdotais oficiālais laikraksts "Vidzemes Latviešu Avīzes",
1832–1846: laikraksts "Tas Latviešu Ļaužu Draugs",
1835: pirmā zināmā grāmata, ko par saviem līdzekļiem izdevis autors latvietis – Kristapa Kaktiņa reliģiska satura brošūra "Ar šiem pamācīšanas vārdiem..".

Iespiedumi vācu valodāIespiedis baltvācu zinātnieku un kultūras darbinieku darbus, to vidū Garlība Merķeļa periodiskos izdevumus.
Nozīmīgākie iespiedumi vācu valodā:
1807–1856: Der Zuschauer
1808–1811: Ökonomisches Repertorium für Livland
1810–1907: Rigaische Stadtblätter
1812–1825: Neueres ökonomisches Repertorium für Livland
1817: Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen (iespiests tikai 107 eksemplāros)
1828–1939: Provinzialblatt für Kur-, Liv-, und Ehstland
1837–1939: Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurland’s

1816: iznāca arī pirmais krievu laikraksts Baltijā Российское еженедельное издание в Риге

Pēc Vilhelma Ferdinanda HekeraFirma līdz tās pastāvēšanas beigām 1944. gadā palika ģimenes uzņēmums. Iespiedumu titullapās saglabājās tās aizsācēja Vilhelma Ferdinanda Hekera vārds.
Darbu turpināja pēcnācēji:
1842–1877 Ferdinands Eduards Hekers,
1877–1882 Voldemārs Magnus Hekers,
1882–1889 Jūlijs V. F. Hekers,
1889–1930, Vilhelms V. Hekers,
1889–1908 Ā. Špīlhauzs,
1927–1939 un 1941–1944 Fricis V. Hekers.
1939. gadā, sakarā ar vācu tautības pilsoņu repatriāciju, Hekera spiestuve pārtrauca savu darbību, bet apgāds atjaunojās Pozenē, 1943. gadā pārcēlās atpakaļ uz Rīgu. Darbība tika izbeigta 1944. gadā.