Klēpis

Rutas Štelmaheres dzejas pasauli vislabāk atklāj viņas pašas dzejas rindas, kas teic “mana pasaule maza / kā kamols ko kaķēns / dzenā pa grīdu / asu nadziņu saplosīta / tomēr tik liela ap to / aplokās bezgalība”. Jēkabpilī dzīvojošās mākslinieces un dzejnieces otrajā dzeju krājumā ir tas viss – mūsu esības kamola šķiedras un bezgalīgās esmes klātbūtne, izjūta, virmojums.