Evangelia toto anno

1753. gadā Viļņā izdotā grāmata "Evangelia toto anno" ir sarakstīta augšzemnieku izloksnē un ir vecākā latviskā evaņģēlija grāmata Latgales latviešiem. Evaņģēliju tulkojumi un tiem pievienotās dažas lūgšanas ir neliela grāmatiņa, kas iespiesta antīkvā pēc poļu tā laika rakstības parauga. Grāmata iznākusi 300 eksemplāru tirāžā.
Grāmata "Evangelia toto anno.." tiek uzlūkota par latgaliešu rakstu valodas pamatu. 1753. gada evaņģēliju tulkojums, kas balstīts uz poļu valodas rakstības principiem, tā aizsāktā rakstības un valodas izteiksmes tradīcija noteica latgaliešu rakstību vairāk nekā 150 gadu garumā, līdz Kazimira Skrindas 1906. gada tulkojumam. Tā ir atstājusi lielu ietekmi arī uz mūsdienu latgaliešu rakstu valodas normām.
Grāmata dažkārt dēvēta arī par "Asūnes evaņģēliju", - tieši Asūnes draudzē dota atļauja grāmatas drukāšanai, jo Asūnē tajā laikā atradās Livonijas bīskapa vietnieka Juzefa Mloževska sēdeklis.

Ilgu laiku pieņemts uzskatīt Jōņu Lukaševiču par šīs grāmatas autoru un izdevēju. Mūsdienās izplatīta arī versija, ka evaņģēliju tulkojuši laicīgi garīdznieki.

2004. gadā Latviešu valodas institūts izstrādāja grāmatas atkārtotu izdevumu (redaktores Dr. Anna Stafecka, prof. Ilga Jansone, ar valodnieces Annas Stafeckas apcerējumu).

Grāmatas pilns nosaukums: Evangelia toto anno singulis Dominicis et festis diebus juxta antiquam Ecclesiae consuetudinem in Livonia Lothavis praelegi solita // "Evaņģēliji visām gada svētdienām un svētku dienām, kurus saskaņā ar veco baznīcas ieražu ir parasts lasīt priekšā Livonijas latviešiem" // "Evaņgeleji vysa goda atseviškom svātdinem i svātku dīnom, kū piec seneja bazneicys paroduma Livonejā latvīšim losūt prīškā"