Marga Pētersone

Par romānu "Dzīves šaurā lokā" (Laikmets, 1935)
"Šis, varbūt, autobiogrāfiskais darbs, dzīdamies vienīgi kopēt dzīves īstenību, itin kā ar to romānā jau būtu sasniegts daiļprozas mērķis, neļauj lasītājam netraucētam iegremdēties moderno jauno ļaužu dvēseles dzīves problemātikā, kas likta darbam pamatā. Jā, dzīve tiešām nav bērnu spēle, mēs sakām, šo romānu izlasījuši, bet tas, ka esam nonākuši pie šī sprieduma, nav autores nopelns. Anda, Frīdis, baudkārais skolotājs Saknītis, visi šie Spainīši, Ošlapiņi, flirtējošās rīdzinieces, studenti, tā ir neretušētu fizionomiju galerija, un jānāk pie atziņas – romāns savādāk veidojams, viņš prasa no rakstnieka daudz lielāku nobriedumu; ko saraksta, ņemams par svarīgu. Pētersones darbs vai katrā lappusē pamudina mūs apstāties un celt iebildumus. Tur ir varones, kas ielaižas ar jauniem cilvēkiem vienkārši tāpēc, ka tās negrib kliegt, baidīdamās sevi kompromitēt; tur visi uzrunā viens otru ar "tu" jau pēc pirmās sadzeršanas. Neiepriecina Pētersones valoda, romānā runā par ēdiena nokrāmēšanu, pucēšanos, šālītēm u. t. t."

Spektators. Jauni prozaiķi. Daugava, Nr. 7, 01.07.1935.

"Romāna autore jaunā un talantīgā rakstniece Marga Pētersone ar šo grāmatu ir nodevusi atklātībai vienu no saviem jaunākiem darbiem, lai iepazīstinātu sabiedrību ar saviem uzskatiem un domām par šā laika jaunatni, tās sadzīvi un grūto cīņu eksistences dēļ. Lielais darbs pelna plašāku ievērību nekā mūsu sabiedrībā parasts, sagaidot jauniznākušo grāmatu. Ar savu dzīvo risinājumu un labi pārdomātiem romāna varoņu tipiem, grāmata saista ikvienu lasītāju. Sevišķi tā noderīga mūsu lauku jaunatnei, kas bieži aizraudamās apžilbinoši straujā lielpilsētas dzīvē, pamet svētīgo darbu lauku klusumā un meklē saviem mērķiem attaisnojamu lielpilsētas dzīvē. Bieži tikai pēc daudziem gadiem saskata arī lielpilsētas ļaunās puses, maznozīmīgo darbu dažādu kanceleju saspiestas telpās, kad dzīves labākie gadi ir jau aizmugurē, bet vecāku labi koptas mājas ir nonākušas ūtrupē. Romāna varone dzīves priecīga meitene Anda arī pēc vidusskolas beigšanas uzsāk savu jauno dzīvi lielpilsētā. Tās gaitas sākas ar piemērotas mēbelētas istabas meklēšanu un lielām cerībām par labi atalgotu vietu kādā no Rīgas daudzām iestādēm. Dzīves īstenība rāda pretēju seju. Ātri izgaist Andas cerības un tikai stingrais un nelokāmais raksturs izved Andu no staignā dzīves purva. Viegla valoda, saistošo notikumu veiklie grupējumi dod ne tikai dziļu un patiesu ieskatu mūsu tagadējās no laukiem lielpilsētā ieplūstošās jaunatnes dzīve, bet arī patīkamu laika kavēkli ikvienam šīs grāmatas lasītājam."
Kadets, Nr. 5, 1.05.1935.

Šai romānā gan nav nekādu sevišķi aizraujošu notikumu, bet tanī autore tik veikli risina vienkāršās, ikdienišķas dzīves pavedienus, ka lasītājs tiem seko ar neatslābstošu interesi. Tas rāda, ka rakstniecei ir stāstīšanas un tēlošanas spējas, par kuru izkopšanu jādomā nopietnāk. Protams, visa darbā vēl daudz kā lieka un nevajadzīga, kas tikai traucē galvena pavediena noturēšanu vēlamā virzienā, bet no šī trūkuma jaunie censoņi diezgan viegli tiek vaļa, pamazām pieradinādamies neuzskatīt katru savu uzrakstīto rindiņu par pilnvērtīgu dzejas pērli un mācīdamies svītrot un bez žēlastības svītrot visu, kas vien nav tieši nepieciešams. Arī "Dzīves šaurā lokā" lielāki svītrojumi nāktu darbam tikai par labu. It īpaši svītrojamas visas vietas ar seksuālām piedauzībām. Tie jau visi ir dzīves fakti, bet Margas Pētersones tēlojumā viņi vēl nesniedz mākslas baudu un drīzāk atgādina kailu pornogrāfiju, kas nopietni domātam darbam godu nedara. Otra iesācēju kļūda ir galvenā varoņa īpatnību pārāka pasvītrošana, bet citu personu nomelnošana. (..) Visumā tomēr izputējušā lauku saimnieka meitas pārvēršanos turīga sīkpilsoņa sievā autore paradījusi diezgan labi. Nekādu jaunu ideju šai romāna nav, jauna tikai tā tēma. Autorei daudz jāmācas ari valodas ziņā. Tā pagaidām vēl ļoti kļūdaina. Līvs, K. Vērtēsim mūsu rakstnieču darbus. Zeltene, Nr. 14, 15.07.1935.