Tēva asaras. Komēdija 5 cēlienos

Lugas izdevuma priekšvārdā norādīts, ka literārā darbā formas likumības nosaka izvēlētais dzīves materiāls, bet ne teorijā balstīti nosacījumi: "Pirms ķēros sarakstīt šo komēdiju, arī es lūkoju iepazīties ar tā saucamo drāmas tehniku. Neraugoties uz to, ka šī tehnika pamatota uz tādām autoritātēm kā: Sofokles, Šekspirs, Šillers, Ģēte etc., man tomēr vietvietām pret šo tehniku cēlās šaubīšanās (..). Bet ja mēs pieņemtu kādu Gustavu Freitāgu, vai citu kādu autoriteti par nemaldamu, tad caur to pašu pierādītum, ka tagadējā tehnika pilnīga un nav vairs domājami kaut jel kādi pārlabojumi. Katrs prātīgs cilvēks atzīs, ka tā nevar būt. Cilvēce alaž progresē uz priekšu un līdz ar to pārmainās arī viņas ieskati un garša. Lēti saprotams, ka te no kaut kādiem absolūtiem tehnikas likumiem nevar ir runas būt. Vienīgais likums pēc manām domām ir - dzīves patiešamība. Katram rakstniekam un tamlīdz dramatiķim vajag mācēt patiesīgi tēlot dzīvi, iedvešot savam sacerējumam zināmu ideju, kas, zināms, atkarājas no rakstnieka pasaules uzskata. Bet dzīves patiešamībai jābūt par katra sacerējuma pamatakmeni."