Uz vienpadsmito stāvu

Indra Gubiņa. Uz vienpadsmito stāvu. Romāns. Apgāds Grāmatu draugs. 1983. g., 184 Ipp.

Sižets
"Sniegotā Vecgada vakarā Sarma Priede Kanādas lielpilsētā saiņo mantas, lai no dzīvokļu nama ceturtā stāva pārceltos uz vienpadsmito. No saviem ceturtā stāva logiem viņai gribot negribot allaž nācies uzskatīt pretējā dzīvokļu nama logus, "aiz kuriem var redzēt citu dzīves kā televīzijas ekrānā" (6. Ipp.). Turpretim vienpadsmitā stāva dzīvoklis "būs lielās ēkas otrā pusē, kur no logiem pavērsies skats pār vēl neapbūvētiem laukiem, zemām, mazām mājiņām, kui neviens neskatīsies viņas logos un viņai nebūs jāredz citu izgaismotās dzīves" (6., 7. Ipp.). Pārcilājot saiņojamos priekšmetus, Sarma Priede ieslīd atmiņās par notikumiem un mūža posmiem, kas ar tiem saistās. Kamēr romāna tiešā darbība risinās vienā vienīgā dienā, Sarmas atmiņu un notikušā izvērtējumu pilnais iekšējais monologs lasītājam dod arvien dziļāku un skaidrāku ieskatu visos apstākļos, kas viņu līdz pašreizējai saiņošanās situācijai noveduši. (..) Izsekojot Sarmas ģimenes iziršanas procesam, redzot, kā viņa atsvešinās no sava vīra Arvīda, kam par sievu interesantāka šķietas šaha spēle, un no meitas Margrietas, kam ir pašai savu modernās jaunietes ceļi. (..)" (Silkalns, E. Jauns ziemas stāsts. Austrālijas Latvietis, Nr. 1694, 09.09.1983.)



Vērtējums kritikā

"(..) lasītājam var sākt likties, ka autore tiecas ibseniskā un mūsdienās vēl jo vairāk modīgā feminisma, sievietes neatkarības uzsvēršanas virzienā. Mums, latviešiem, Ibsena laika sieviešu emancipācijas ideālu atbalsoja Aspazija; vai Gubiņa tagad būtu kļuvusi par mūsdienu militantā feminisma atbalstītāju latviešu rakstniecībā? Vai Gubiņa tagad būtu uzrakstījusi romānu, kam, pārfrāzējot Aivara Ruņģa romāna nosaukumu, varētu gluži labi vārdā likt "Pati esi kundze, pati? Tomēr nē: romāna beigās atskārstam, ka Arvīda vietā Sarmas dzīvē jaunajā gadā ienāks cits, labāks vīrietis. Beigas tātad ir latviski rātnas. Gribētos Vienpadsmito stāvu atzīt par vienu no vissekmīgākajiem Gubiņas darbiem. Autore sev no spraudusi tieši tādu darbošanās jomu, kādā viņa sevi pagātnē atestējusi par visspēcīgāku. Tā ir sievietes dvēseles kustību joma, kuras attēlošanā Gubiņai pašreizējā latviešu rakstniecībā nav līdzvērtīgu sāncenšu, šai jomā Gubiņa pavisam trauslas vibrācijas prot piereģistrēt kā jūtīgs seismografs ne sliktāk par spēcīgām zemestrīcēm. Ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un iekšējo rūgtumu, kas nogulsnējas atsevišķā cilvēkā, kad šīs attiecības klibo, viņa liek literāros teikumos, kas pārliecina kā delikāta melanholiska mūzika. Melanholija, – tas nav slikts vārds, ar kādu raksturot Gubiņas labāko darbu atmosfairu, šī melanholija nav salkana, uzspiesta, bet tā pavisam dabīgi izriet no Gubiņas veidotajiem notikumiem, kur cilvēks nesaprotas ar cilvēku, vai kur cilvēks jūtas vientulj, jo viņu neizprot pasaule. Piederīgs, ar smalkjūtīgu atturibu ienests blakus elements tomēr ir daba. Un kurš gadalaiks gan vientulībai būtu vairāk piemērots par ziemu, kurš dabas fainomēns gan izdevīgāks par sniegu? Ja pirms desmit gadiem izdotā romānā galvenajai personai Elīzai ziema "nāca pretim", tad jaunajā romānā Sarmas Priedes dzīvē tā ir jau iestājusies: ir pats ziemas vidus. Sniegam sniegot, kamēr Sarma istabā saiņojas, ārā automašīnas nebrauc ar parasto troksni. "Lēni slīd miers – balts, kluss miers" (6.), gluži tāds miers, kādu Sarma pūlas ieviest savā dvēselē. Romānam trūkst "sabiedriskā skanējuma", trūkst to trimdas latviešu nacionālo un kultūras problēmu, kādas esam pieraduši gandrīz visu citu autoru (un arī vairākos pašas Gubiņas) romānos saņemt. Kur tās pavisam nedaudz ieskanas – un it īpaši pie romāna beigām (179.-180.), jo jaunais vīrietis, kas tagad tuvāk ienāks Sarmas dzīvē, ir cittautietis, tur tām ir nedaudz programmatiska piegarša, it kā autore domātu, ka lasītāju saime nacionālu problēmu risināšanu no saviem rakstniekiem vienmēr sagaida. Labas, kompetentas rakstnieces jauki izdevies darbs!" (Silkalns, E. Jauns ziemas stāsts. Austrālijas Latvietis, Nr. 1694, 09.09.1983.)

Izdevējs

Apgāds "Grāmatu Draugs" (1926–1992)

Izdevuma veids

Grāmata

Darba veids

Oriģināldarbs

Darba autors

Izdošanas gads/vieta

1983, Bruklina

Pirmpublicējums periodikā laiks/vieta

04.01.1982 – 06.9.1982, Eitīne