Gar govīm kāds staigā, un mēness spīd



NosaukumsGar govīm kāds staigā, un mēness spīd
KolekcijaAutoru balsis
MedijsAudio
VeidsCiparu
ValodasLatviešu valoda
Vienības numurs41
KrājumiLatvijas literatūra
Kategorijas
ValodasLatviešu valoda
Atšifrētājs
Teicējs
Faili
Saistītie darbi
Ieskaņošana
Andrejs Irbe lasa poēmu "Gar govīm kāds staigā, un mēness spīd" no krājuma “Bez gulbjiem un bez sniega” (Hudinge: autora izdevums, 1979). Ieraksts no dzejnieces un valodnieces Lalitas Muižnieces arhīva. Pilnu ierakstu iespējams klausīties, sazinoties ar “Literatura.lv”.

AtšifrējaIvars Šteinbergs
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-01-25 14:09:12
AtšifrējumsGar govīm kāds staigā, un mēness spīd

1

Zem jūlija mēness
pa skarainām smilgām
gar govīm Laima brien.

Dieviete,
kādēļ tev dzejnieces vārds?

Neteikšu. Rīts jau.
Suņi sāks riet.

Ticu. Nevar. Un laiks ir tāds:

pa šauru ežu ir jāiet,
kad bīskaps Alberts
un vikingu laivas
ar suņu kravu
pa Daugavu brauc.

Tavs Dieviņš baltais
šūpojas brūnaļas ragā,
tavs jumis vikinga
saujā dīgst.

Bet jūlija mēness ir medains,
mirkst medū lapseņu kājas.
Lai svētbilžu dievmāte kliedz,
mēs paliksim pirtsslotā.


2

Šai naktī nobūra mūs...
Cik mierīgi zālē guļ govs,
cik mierīgi elpo smilga,
cik smilgās ir mierīga nakts,
cik ļoti rudzi smaržo.

Un tad mūs vīrakā kristīja
zem vienas zvaigznes
gudrie no austrumiem.

Zobens pie kakla:
Tici!
Zobens pie kakla:
Mīli!
Zobens pie kakla:
Dievs ir viens
un liels!

Cik mierīgi uz zāles
no ķiršiem sula lās,
cik balti naktī blāv
tā baltā bērza tāss.

Gar govīm staigā kāds,
pa miegam govis īd,
peld jūlijs, peld pa miglu,
un augstu mēness spīd.

Vai redzi –

pa straumi peld laiva?
Viss klusu.
Peld laiva.


3

Zem jūlija mēness
pīpenes ziedā
dieviete Laima
gadus skaita.

Ik gadus simts suņu ādu
vikinga kažokam,
bet suņu dvēseles dzīvas
no altāŗiem skatās uz mums.

No altāŗiem dievmātes palags
un rietoša saule pār jūŗu
deg acīs.
Apžilbinās?
Neapžilbinās?
Pret straumi melnas laivas peld,
un laivās zelta vārpas.

Cik mierīgi no nātrām
zem mēness rasa lās,
cik balti naktī blāv
tā bērza baltā tāss.

Gar govīm staigā kāds,
pirts spārēs gadi dzied,
zem dzeltenīga mēness
balts tīrums balti zied.

Gar rudzu malu sarkanbrūna lapsa iet
uz meža pusi.


4

Pa Daugavu peld bīskaps
ar pušu grieztu rīkli.

Nomazgā, Laimiņa,
ar nātru rasu
bīskapu ticības
no acu skropstām,
no matu kodeļas
vīraku izsukā.

Nepietiek, nepietiek
ar vienu sauli,
ar vienu svešzemju
zvaigzni virs pirts.

Tavā seģenē ir tūkstošiem zvaigžņu gaismas,
aiz katras zvaigznes viena saule spīd.
Gar gaišu padebesi gaiši zaļā naktī
no bišu vaska izliets mēness slīd.

Gar govīm staigā kāds, mirkst rasā dona maizes,
pa tievu mēness staru uz leju medus lās.
Viss noburts ir, gaiss virmo, blāv kalna malā bērzs,
spīd gaiši gaišā naktī tā bērza baltā tāss.

Un upe nes uz leju
bīskapu.


5

Zem jūlija mēness
nobūra.
Paliksim pirtsslotā.

Visu gaŗu ilgu ziemu
vien tā bērza elpa būs,
no tās slotas piles pilēs,
no tām pilēm pazīs mūs.

Ar vienu vien zvaigzni
nepietiek,
zvaigznēm vajag daudzām būt;
ar vienu vien sauli
nepietiek,
ar vienu vien
vakarblāzmu.
Ar vārpām vien ir par maz,
vajag
pīpenes zieda.

Mirkst medū lapseņu kājas.
Aiz spāres aizbāzta
pirtsslota
pil.
Pret straumi melna laiva peld.

Bet pirts stāv upes malā,
un mēness spīd,
gar govīm staigā kāds,
pa staru slīd
un ieslīd bērza elpā.


Atšifrēt tekstu

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.