Dzejoļi (Ilgas pēc dzimtenes, Latvijas maize)



NosaukumsDzejoļi (Ilgas pēc dzimtenes, Latvijas maize)
KolekcijaAutoru balsis
MedijsAudio
VeidsCiparu
ValodasLatviešu valoda
Vienības numurs31
KrājumiLatvijas literatūra
Kategorijas
ValodasLatviešu valoda
Atšifrētājs
Teicējs
Faili
Ieskaņošana
Pēteris Ērmanis lasa dzejoļus "Ilgas pēc dzimtenes" un "Latvijas maize". Ieraksts no skaņuplates "Dzejas un prozas balsis" (Arlington, Virginia : Venus Music, 1968). Pilnu ierakstu iespējams noklausīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Audiovizuālajā lasītavā.
AtšifrējaIvars Šteinbergs
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2021-01-19 17:12:45
AtšifrējumsILGAS PĒC DZIMTENES

Tās ilgas pēc dzimtenes brīvās,
Pēc zudušās mīļās un baltās,
Tās nevar izrunāt vārdos,
Tās nevar izdzejot vārsmās,
Tās nevar izdziedāt dziesmās,
Tās var vien izsāpēt, izsmelgt,

Tās klusi var izjust, var izciest
No stundas uz stundu lēnām,
No dienas uz dienu lēnām,
No gada uz gadu lēnām
Un līdzi ņemt kapā vai urnā.


Latvijas maize

Sveša pusē, svešu maizi ēdot,
Saldi atcerēties latvju maizi.
Brūnus skapīšus un bālus plauktus.
Kambarīšus labas smaržas pilnus;
Guldīti tur omulīgās rindās
Kuku|i tik apaļi un laipni.

Svešumā, uz gultas malas sēdot,
Svešas maizes riku rokā turot.
Domās skatu tālo dzimto zemi.
Glītus galdus, mīkstiem autiem klātus,
Baltus šķīvjus, biezas, platas šķēles
Maizes mīļās, tālās, nesniedzamās.
Runāt gribētos par to, kas zudis.
Godam minēt četras māsas — maizes

Māsa pirmā, vecākā vistiprā —
Visām maizēm drīzāk jau kā māte —
Melni brūnā, rupjā rudzu maize.
Rupjā!? Lai ir rupja, stipra, melna,
Tauta maizīti to mīļi dēvē.
Lielā labā tautas barotāja!
Ja tu čagana, jo labi cepta,
Garoza ja gulstas cieši klātu.
Jauns un vecs ar baudot jūt un saprot:
Ņemu sevī pašu zemes spēku!

Miežu karaša — tu otrā māsa.
Brūnpelēkā svētvakaru viešņa!
Vārdus neatrast kaut mazliet izteikt.
Kāds tev labsirdīgs un vienkāršs gardums,
Tu vislabsirdigā mūsu maize.
Man vismīļākā no pasaul's maizēm!
Tevi teicot, jāteic tavi draugi:
Dūmi, kas no pirts pret rietu ceļas.
Piena krūze, circenīša dziesma.
Palags balts un maigi vēss pār gultu.

Maize saldskābā būs māsa trešā.
Nopietnākā, lepnākā tā liekas;
Nav kā karaša tik labsirdīga.
Nav ka baltmaize lik smalki garda:
Skabenums tads ne jau katram tīkams.
Cepta, cienīta tā lauku godos:
Melnās maizes vietnieci to nosauc.
Kristībās to liek uz klātiem galdiem.
Galdos guļ tā mazturīgās bērēs.
Nopietna, mazlietiņ pat ka skumja.

Ceturtā! Tev pārpilnības dižums.
Bagāts brūnums, veidota no kviešiem,
latvju zemes plašām kviešu druvām,
baudītājus ielūdz balta maize
Dzeltenbrūnā garozā kā smaidā,
jauka diena: baltmaize tiek cepta!
Izplūst piemīlīgi smalka smarža:
Liekas: krāsne, gaiss un siltums smaržo.
Baltmaize! Vismīļos Ziemassvētkos
Smaržoji ar eglīti un svecēm,
Lieldienās tu galdā blakus olām,
Vasarsvētkos meijas bij tev tuvu,
Jāņus sveici draudzībā ar sieru —
Bārkstains vainags apvijās jums apkārt.
Valdzini tu biezās, baltās bulkās,
Kliņģeros — tos uzskatot un baudot.
Skaitlis vijīgs — 8 nāk prāta.
Mēness augusts — astotais nāk prātā.
Zeltains labības un maizes mēness.

Ja šeit svešumā reiz bads būs jācieš,
bada baigi pelēcīgās mokas.
Maizīti jo mīļāk pieminēsim.
Tālās latvju zemes lubās veltes.
Sapņos klāstīsies mums kupli klaipi.
Bet tas bus kā nedzīvs nāves mielasts.

Atšifrēt tekstu
Latvijas literatūra Ieraksta krājums

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.