Saruna ar dzejnieku



TitleSaruna ar dzejnieku
KolekcijaAutoru balsis
MediumAudio
TypeDigital
File code3
KrājumiLatvijas literatūra
Piezīmes

Linards Tauns lasa dzejoli “Saruna ar dzejnieku” no dzejas krājuma “Mūžīgais mākonis” (1958).

Categories
Decoder
Narrator
Recorder
Files
Linked works
TranscriberIvars Šteinbergs
Completed
Accepted
Updated2020-11-19 16:27:30
Transcription (text)Saruna ar dzejnieku



Kā varētu šorīt
Nakti norīt,
Kas nebeidzami rīklē turas
Un tur
Kļūst par vecu divpadsmitā gadsimta katedrāles zvanu,
Kas skan
Un elpā stīdz
Ar visu, kas nāk šiem gadsimtiem līdz.

Iesim pie manas mīļās — zivju tirgotājas,
Kurai acis tādas, ka svētdienas pēcpusdiena mirgo tajās
Ar maziem kuģīšiem uz jūras
Un bērniem laivās.
Klausīsimies viņas balsī — viņas vārdos,
Viņa mums divus kālus no savas jūras un savas
mirgošanas pārdos.
Apstādināsim laiku.
Kālab viņam būt par straumi un plūst. —
Lai viņš labāk par spēlmani kļūst
Un uzspēlē kaut ko uz balalaikas
Tiem kuģīšiem uz jūras un tiem bērniem laivās.

Tu saki: “Naivais,
Viņas maigums tev garām kā ūdeņi aizritot lejas.
Iesim pie manas mīļās — viņa no konditorejas.
Mēs skatīsimies, kā viņa iejauj mīklu,
Bet redzēsim kādu mūžīgu mīkali,
Kurā saule apstāsies un tieši
No zilgmes nokāps un pārvērtīsies kviešos,
Un jutīsim, kā kāds vējš mūs bez rimas nes
Un izbārsta pār paaudzēm
Kā viņas roka pār rožmaizēm magones.”

— Dzīvi nedzīvot, bet dzejot!
Iet zivju tirgotāja makreles zvejot,
Mēs ejam —
Palikt ar mākoņiem un aizslīdēt ar kokiem un stādiem.

Transcribe text

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.