Zigurds Kalmanis

1 bilde

Zigurds Kalmanis (1948) – literāts, dzejnieks, kultūrvēsturnieks, bibliotekārs. Biedrības "Aleksandra Pelēča lasītava" pārzinis. Bijis Lībagu pagasta padomes priekšsēdētājs, kā arī Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra bibliotekārs. Izdevis vairākas grāmatas, veicinot Talsu puses un vienlaikus arī visas Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un ievērojamu novadnieku piemiņas iemūžināšanu. Z. Kalmaņa literārie darbi publicēti novada literātu kopkrājumos "Ābeļziedu pilsēta" (1996), "Mani kaķi ir zaļi" (2002) un "Laiks kā pulkstenis tikšķ" (2007). Par grāmatām "Dzimtas nams", "Vējš pāri Lībagiem" un "Talsu namu stāsti" 2006., 2010. un 2018. gadā saņēmis Aleksandra Pelēča literāro prēmiju.

Dzimšanas laiks/vieta

23.02.1948
Pastende
Cepļi

Personiska informācija

Aktīvi iesaistījies Atmodas un Barikāžu laika notikumos, čekas upuru kapu (pie Čumalu ezera Lībagu pagastā) izpētē, kur izveidota piemiņas vieta.

Profesionālā darbība

IZDOTĀS GRĀMATAS

1996: "Ar ceļamaizes riecienu plaukstās" (Jaņa Adamoviča Stendes 1. pamatskolas darbības apceres).
2001: "Valsts Stendes selekcijas stacija laiku lokos".
2004: "Dzimtas nams" (Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288–1920).
2004: "Laukaugu selekcionāram Nikolajam Konrādam 100".
2006: "Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves" (Teodora Dzintarkalna 1931. gadā uzrakstītās un rokrakstā atstātās piezīmes un dienasgrāmata. Sastādītājs un redaktors).
2007: "Emīls Bērziņš – pirmās Stendē izaudzētās šķirnes autors".
2009: "Vējš pāri Lībagiem" (Lībagu pagasta vēstures stāsti un apceres).
2011: "Lepra Ziemeļkurzemē" (sadarbībā ar Jāni Zviedrānu).
2015: "Talsu patērētāju kooperatīvi" (sadarbībā ar Daci Alsbergu).
2017: "Talsu namu stāsti" (sadarbībā ar Daci Alsbergu).

Z. Kalmaņa literārie darbi publicēti novada literātu kopkrājumos  "Ābeļziedu pilsēta" (1996), "Mani kaķi ir zaļi" (2002) un "Laiks kā pulkstenis tikšķ" (2007).

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Z. Kalmanis ir vairāku Talsu novada kultūrvidei nozīmīgu akciju autors, apzinot novada rakstnieku, kultūras darbinieku un Latvijas valsts darbinieku kapavietas un uzstādot piemiņas zīmes. Piemiņas zīmes uzstādītas Teodoram Dzintarkalnam, Gustavam Tīfentālam, Jurim Puriņam (Līvu Jurkam) u. c.

Z. Kalmanis ir Lībagu pagasta ģērboņa idejas autors.

PAGODINĀJUMI

2003: Latviešu preses biedrības Centrālās valdes Kalamanzū ASV "Atzinības diploms".
2009: Talsu novada pašvaldības Atzinības raksts par nopelniem Talsu novada vēstures apzināšanā un publicistikā, kā arī dalību Talsu novada tēla veidošanā.
2012: Lībagu pagasta Goda raksts par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.

Citātu galerija

PAR Z. KALMAŅA LITERĀRO DARBĪBU

"Bet tikai nedaudzi zina, ka Zigurdam Kalmanim ir vēl kāda nodarbošanās. Viņš ir pamēģinājis arī šo to sacerēt. Patiesību sakot, iedvesma ar saviem tēliem un ritmiem viņam pati māktin mācas virsū gan klusās pusnakts stundās, gan arī darba laikā, kad nav iespējams ne uz mirkli apstāties, lai skanošo domu pierakstītu. Tomēr brīvajā brīdī kladē rodas ieraksti. Reizēm tas notiek pavisam vēlā vakarā, kad puisēniem izstāstītas paša sacerētās pasakas un viņi jau aizmiguši; citreiz agrā rīta stundā, pirms pārējie ģimenes locekļi pamodušies. Naktslampiņas pieticīgajā gaismā (spožāku spuldzi Zigurds iedegt neiedrošinās, lai neuzmodinātu guļošos) viņa sastrādātā roka (tik raupja, ka, neredzot Zigurdu pašu, to varētu noturēt par jau ilgu mūžu nodzīvojuša darbavīra roku) raksta rindas, kas atspoguļo viņa dabas izjūtu, pārdomas vai bērnības atmiņas."

Rinkule-Zemzare, Dzidra. Tikai pamēģinājis. Padomju Karogs (Talsi). 10.01.1981.

Z. KALMAŅA DZEJOLIS "NEDRĪKST"

"Katrs mēs ar savu
nedrīkstTe zem saules piedzimuši.Kur to nesam, kam todosim,Kad ar drīkstēšanu rokāsNeielūgti atnākuši,Pirms tā soļa apstāsimies.
Palūkosimies nu apkārt!Vai te drīkstam uzkāptsāpei?Vai te varam samīt sirdi,Kura kailās saujās dzīvo?Katrs mēs ar savu –nedrīkstleklausāmies drīkstēšanā."
Kalmanis, Zigurds. Nedrīkst. Padomju Daugava (Jēkabpils). 03.04.1982.

Izglītība

1966
Talsu vidusskola
Talsi
Beidzis Talsu vakara vidusskolu  (No 1961. gada vakarskola bija Talsu vidusskolas neklātienes nodaļa).

Dalība organizācijās

Darbavieta

1972
Laikraksts "Auseklis" (1910–1917)
Talsi
Talsu tautas nama kinoamatieru studija "Auseklis". Veidojis filmas par novada kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un literātiem.

1987–1993
Lībagi
Lībagu ciema padomes, vēlāk Lībagu pagasta padomes priekšsēdētājs.

1996–1998
Lībagi
Lībagu pagasta mēnešraksta "Skrīnis" redaktors kopā ar Māri Arbidānu.

1998
Dižstende
Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs. Bibliotekārs.