Ziedonis Landavs
21.05.1889 – 25.01.1985
Ziedonis Landavs (1889–1985) – pedagogs, sabiedrisks darbinieks, literāts. Dzimis Pāles pagasta Ārlavas dzirnavās. Beidzis ģimnāziju Rīgā (1910), studējis fiziku un matemātiku Maskavas universitātē un dabaszinības Tērbatas universitātē. Strādājis par pedagogu. Aktīvi rakstījis presē par pedagoģijas, sabiedriski politiskajiem, populārzinātniskajiem jautājumiem, periodikā publicēta arī dzeja.
Dzimšanas laiks/vieta
21.05.1889
Ārciems
Ārciema dzirnavās.
Miršanas laiks/vieta
25.01.1985
Lunda
Personiska informācija
Dzimis turīgā dzirnavnieka ģimenē. Tēvs Jānis Landavs, māte Flora Landava (dzimusi Neimane).
Senči no mātes un vecmāmiņas puses (Rozenšteini) melderi vairākās paaudzēs. Dzirnavās un tuvējās vecvecāku dzimtajās lauku mājās "Muceniekos" Ziedonis ar savu jaunāko brāli Censoni, pirmā pasaules kara pulkvedi un vēlāko Popes mežzini, pavadījis savas skolu gadu vasaras brīvdienas.
Vecāki pārcēlušies uz Rīgu, kur bērni apmeklēja skolu. Tēvs strādāja par grāmatvedi Strazdumuižas fabrikā pie Juglas.
Precējies ar Mildu Landavu (dzimusi Dzintars; 1894–1980).
1920: demobilizējies atgriezās Latvijā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1921: pirmās publikācijas žurnālā "Kultūras Vēstnesis" ("Laika iespaids mūsu dzīvē", 4./6. nr.) un laikrakstā "Latvijas Sargs". Publicējis recenzijas un rakstus "Jānis Jaunsudrabiņš. "Aizkaukāzā"" ("Kultūras Vēstnesis", 1921, 10/12), nedaudz rakstījis feļetonus un dzeju.
Izdevis rokasgrāmatu "Meteoroloģiskie novērojumi" (b. g.), brošūru "Kad būs pastara diena?" (1922).
Darba lauks sniedzas tālu pāri Latvijas robežām. Izglītības ministrijas un skolotāju organizāciju uzdevuma piedalījies federācijas gadskārtējos kongresos Kopenhāgenā, Stokholmā, Parīzē, Romā un Oksfordā ar priekšlasījumiem. Nelaiķis apbalvots ar Francijas Akadēmijas virsnieku Palmas ordeni.
Trimdas sākuma gados Eslingenā iesaistās sabiedriska darba, uzņemoties Kultūras nozares vadītāja pienākumus, līdztekus strādājot kā ārkārtas profesors projekciju mācībā Štutgartes techniskā augstskolā. Pēc pārcelšanas uz Frankfurti iesaistās Pasaules luterāņu federācijas dienestā.
Kopš 1952: dzīvoja Dienvidzviedrijā, darbojās kā skolotājs, vadījisun latviešu papildskolas Lundā, Gēteborgā un Kopenhāgena.
DARBĪBA ŽURNĀLISTIKĀ
Saistījusi žurnālistika, līdzdarbojoties vairākos laikrakstos un žurnālos.1939–1940: žurnāla "Latvijas Skola" atbildīgais redaktors.
Vidusskolu neklātienes kursa pašmācību materiālu "Skola Māja" izdevējs un redaktors.
Arī dažādos trimdas izdevumos bieži parādījusies autora raksti, laikam visvairāk "Dānijas Latviešu Ziņās" – tuvu 80.
APBALVOJUMI
Apbalvots ar Latvijas sporta medaļu.Francijas akadēmijas virsnieku ordenis.
Par sekmīgu līdzdarbošanos Daugavas Vanagu organizācijā saņēmis Atzinības rakstu.
Citātu galerija
Izglītība
–1910
Rīgas pilsētas klasiskā ģimnāzija
Rīga
Beidzis mācības.
1910–1911
Maskavas Universitāte
Maskava
Studējis fiziku un matemātiku.
1911–1914
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis Dabaszinību fakultātē matemātikas nodaļā.
1915–1916
Baku
Studējis jūras lidotāju virsnieku skolā; Baku iepazinies ar rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu.
1916
Sanktpēterburga
Beidzis jūras aviācijas kursus tolaik Petrogradas Politehniskajā institūtā.
Dalība organizācijās
Darbojās Latvijas Skolotāju biedrībā.
Latvijas Dabas zinātņu biedrība.
Latvijas aeroklubs.
Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komisija.
Latvijas Tenisa savienība.
Daugavas Vanagi
Dānijas nodaļas biedrs.
1911
Studentu korporācija "Lettonia"
Ülikooli 18, Tartu
Darbavieta
1916
Somija
Darbojās aviācijas motoristu un mehaniķu skolās Somijā kā pedagogs.
1918–1920
Maskava
Aviācijas centrālajās iestādēs Pēterpilī un Maskavā lasīja lekcijas.
01.09.1921–01.08.1923
Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības vakara vidusskola
Krišjāņa Barona iela 36, Rīga
Vadija Latvijas kultūras veicināšanas biedrības tehnisko vakara skolu.
02.1922–1940
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Lektors, docents. Mācīja tehniskos priekšmetus tēlniekiem un citiem, kā arī perspektīvas un ēnu teoriju gleznotājiem.
1940–1944
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Prorektors.
1949
Štutgartes universitāte
Štutgarte
Ārkārtas profesors projekcijas mācībā.
1953–1972
Kopenhāgena
Latviešu papildskolas Dānijā vadītājs.
Ceļojums
1934
Anglija
Apmeklēja XVI starptautisko vidusskolu skolotāju kongresu.
08.1935
Stokholma
Piedalījās ziemeļzemju skolu kongresā.
08.1935
Oksforda
Piedalījās XVII starptautiskajā vidusskolas skolotāju kongresā.
1936
Šveice
Kā laikraksta "Rīts" speciālkorespondents.
08.1937
Parīze
Piedalījās starptautiskās vidusskolas skolotāju kongresā.
08.1939
Kopenhāgena
Piedalījās starptautiskās vidusskolu skolotāju kongresā.
Emigrē
1944
Vācija
Rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās.
Dzīvesvieta
1945–1949
Eslingene pie Nekāras
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.
1950
Frankfurte pie Mainas
1952
Īstade
Kopš 1952. gada dzīvoja.