PAR VOLDEMĀRU JĀKOBSONU
"Puisis vidēja auguma, plecīgs, padrukns, platām gaišpelēkām acīm, īsi apcirptiem gaišiem matiem, vien mēr lietišķs, mazrunīgs – tādu viņu atceras darbabiedri."
Tālumu gājējs. Dzirkstele, nr. 99, 20.08.1977.
PAR VOLDEMĀRA JĀKOBSONA DAIĻRADI
"Voldemāra Jākobsona literārais mantojums nav plašs – apmēram 400 dzejoļu. Daļa no tiem sakopota krājumos "Degošās tāles" (1926) un "Gaitas" (1930), pārējie palikuši periodikā.
Par nosacītu robežšķirtni V. Jākobsona daiļradē iezīmējas 1926. gads, kad izdots viņa pirmais krājums. Grāmatas "Degošās tāles" tematikā ietverta cīņa par revolūciju un latviešu strēlnieku kauju ceļi, atmiņas par dzimto Latviju un Kaukāza atmoda, personisko zaudējumu smeldze un to likteņu apbrīns, kurus pacēla savos spārnos revolūcija. Mākslinieciskajā izteiksmē savijas divas tendences – romantiski pacilāts, simbolu un alegoriju valodā izteikts revolūcijas vispārinājums un reālistiskas, ar reportāžas precizitāti pierakstītas liecības par savu laiku.
Krājumā "Gaitas" un pārējos dzejas darbos, kas rakstīti pēc 1926. gada, V. Jākobsons turpina risināt strēlnieku cīņas tematiku, atskatās pagātnē ("1914. gads", "Nakts sapulce Ložmetējkalnā"), cildina revolūcijas kareivju varoņdarbu ("Strēlnieks no Dobeles"), atminas cīņu epizodes, vērojot jaunās dzīves pulsējumu kauju vietās. Dzejnieku aizrauj psiholoģiskās pārveides procesi, kurus rosina kolektivizētais darbs."
Tālumu gājējs. Dzirkstele, nr. 99, 20.08.1977.