Voldemārs Caune
26.04.1890 – 11.02.1944
Bibliotekārs, bibliogrāfs un žurnālists Voldemārs CAUNE (1890–1944) no 1911. gada pievērsies bibliotekāra darbam, iekārtojis bibliotēku Narimā (1915–1916), strādājis par bibliotekāru Maskavā (1918). Profesionālās zināšanas papildinājis bibliotekāru kursos A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē. Pēc atgriešanās Latvijjā strādājis par Liepājas pilsētas bibliotēkas vadītāju (1919–1923), kur 1919. gadā atklāja pirmo bērnu literatūras nodaļu, tā vēlāk kļuva par Latvijjas pirmo bērnu bibliotēku. Piedalījies Latvijas bibliotekāru biedrības dibināšanā (1923), bijis tās priekšsēdētājs. Valsts bibliotēkas Bibliogrāfijas un kataloģizācijas nodaļas vadītājs (1923–1934). Bijis Tautas Padomes un Satversmes sapulces locecklis, Rīgas pilsētas domnieks. Pēc 1934.15.V no darba atlaists, neilgu laiku turēts nometinājuma vietā Liepājā. No 1940. gada vasaras strādājis dažādos antikvariātos un grāmatu apgādos Rīgā. Strādājis latviešu sociāldemokrātu laikrastos. Sarakstījis grāmatas par savām revolucionāra gaitām – "Konspiratora piezīmes", "Nodevēja mūžs" (abas 1931), "Sibīrijas mežos" (1933), sakārtojis materiālu krājumu "1905. gada revolūcija Alūksnes un Smiltenes novadā" (1930). Daudz rakstījis par bibliotēku darba jautājumiem periodiskos izdevumos..
Dzimšanas laiks/vieta
26.04.1890
Kalncempji
Miršanas laiks/vieta
11.02.1944
Rīga
Personiska informācija
Dzimis drēbnieka ģimenē.
Profesionālā darbība
1917: pirmā publikācija - raksts "Gala sākums" (par Latvijas sociāldemokrātiem) laikrakstā "Strādnieku Avīze" 7.VII.
Strādājis latviešu sociāldemokrātu laikrakstos "Strādnieku Avīze" (Pēterburgā 1917–1918), "Strādnieka Balss" (Maskavā 1918), "Strādnieku Avīze" (Liepājā 1920–1923), kā arī mēnešrakstā "Ārpusskolas Izglītība" (1925–1926).
Sastādījis grāmatas "Decimālā klasifikācija", "Autoru tabeles" (abas 1920), "Bibliotēkas iekārta" (1929).
Sastādījis vai rediģējis periodikas rakstu bibliogrāfisko rādītāju "Latviešu (Latvijas) zinātne un literatūra" par laiku 1921–1929 (9 sēj., 1924-32).
Rediģējis reģistrējošās bibliogrāfijas izdevumu "Valsts bibliotēkas biļetens" (par 1927. - 1934. g., izd. 1928-34; kopā ar M. Stumbergu).
Citātu galerija
Voldemārs Caune. Konspirātora piezīmes. Izglītības kooperatīva "Kultūras balss" izdevums. Rīgā, 1931. 46 lp.
"Šī brošūra ir interesants pirmskara latviešu revolucionāra ērkšķaino gaitu apraksts. Tā nesastāda noapaļotu darbu, bet sevišķi vēsturnieks, pētīdams mūsu brīvības kustību, atradīs tur daudz svarīga materiāla. Caune pieminējis daudzas vecās sociāldēmokrātu partijas to laiku redzamākās personas. Grāmatiņā piegriezta vērība ari provokatoriem, kuru dēļ latviešu revolucionāri līdzīgi krievu un citiem nelegalistiem bieži cieta. Tāpat autors sniedz vērtīgas ziņas par latviešu sociāldemokrātu diferencēšanos lieliniekos un maziniekos. Šis process tēlots galvenā kārtā partijas konferenču atreferējumos. Caune to visu pastāsta veicīgi, tikai varbūt brīžam par daudz konspektīvi, kas būtu attaisnojams ar to, ka viņa darbam jau tikai nepretenciozais piezīmju tituls."
А. В. Latvju Grāmata, Nr.2 (01.04.1931)
"Nav mums kaut cik plašākos apmēros publicēta memuāru literātūra par sociāldēmokratiskās un vispārīgi revolūcionārās kustības nelegālo laikmetu. Bet šādu atmiņu publicēšana ir ļoti nepieciešama. Tā būs svarīgs materiāls mūsu strādnieku kustības vēsturniekiem. Un tagad šāda atmiņu literātūra dod mūsu jaunai paaudzei iespēju ieskatīties agrāko laiku cīņās un to piedzīvojumos un notikūmos. Voldemāra Caunes grāmatiņā ir interesanti uzrakstītas atmiņas par vairākiem piedzīvojumiem sociāldemokrātiskās partijas nelegālās darbības periodā. Caune aizķer laiku no 1908 līdz 1914 g. Sevišķi interesanta ir nodaļa par Latvijas sociāldēmokratijas Briseles kongresu, kur bez latviešu sociāldēmokratija darbiniekiem piedalījās arī krievu vadošie biedri, piem., Ļeņins. Bet vissavdabīgākā toreizējās cīņas apstākļu parādība ir tā, ka šai mūsu kongresā piedalīja divi policijas departamenta pārstāvji — Valsts Domes loceklis un lielinieku frakcijas līders Malinovskis un kongresa delegāts Auguls, kuri vēlāk izrādījās pa provokātoriem. V. Caunes grāmatiņai novēlamas jo plašas lasītāju aprindas. Būtu ieteicams visiem agrāko cīņu aktīviem dalībniekiem uzrakstīt savas atm uas un iesūtīt Latvijas vēstures pētīšanas biedrībai, kura iespējības rāmjos un apstākļus tas varētu publicēt."
F. Cns. Domas, Nr.3 (01.03.1931)
Nodarbes
Pseidonīms
Aūts, Arhivārs
Izglītība
1904–1907
Rīgas Pilsētas reālskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1927–1929
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
LU brīvklausītājs
Apcietinājums
1908–1913
Tomska
Narimā.
Darbavieta
1918
Maskava
Bibliotekārs
1919–1923
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka
Liepāja
1923–1934
Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga
Bibliogrāfijas un kataloģizācijas nodaļas vadītājs
Apglabāts
Raiņa kapi