Voldemārs Caune
26.04.1890 – 11.02.1944
Bibliotekārs, bibliogrāfs un žurnālists Voldemārs CAUNE (1890–1944) no 1911. gada pievērsies bibliotekāra darbam, iekārtojis bibliotēku Narimā (1915–1916), strādājis par bibliotekāru Maskavā (1918). Profesionālās zināšanas papildinājis bibliotekāru kursos A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātē. Pēc atgriešanās Latvijjā strādājis par Liepājas pilsētas bibliotēkas vadītāju (1919–1923), kur 1919. gadā atklāja pirmo bērnu literatūras nodaļu, tā vēlāk kļuva par Latvijjas pirmo bērnu bibliotēku. Piedalījies Latvijas bibliotekāru biedrības dibināšanā (1923), bijis tās priekšsēdētājs. Valsts bibliotēkas Bibliogrāfijas un kataloģizācijas nodaļas vadītājs (1923–1934). Bijis Tautas Padomes un Satversmes sapulces locecklis, Rīgas pilsētas domnieks. Pēc 1934.15.V no darba atlaists, neilgu laiku turēts nometinājuma vietā Liepājā. No 1940. gada vasaras strādājis dažādos antikvariātos un grāmatu apgādos Rīgā. Strādājis latviešu sociāldemokrātu laikrastos. Sarakstījis grāmatas par savām revolucionāra gaitām – "Konspiratora piezīmes", "Nodevēja mūžs" (abas 1931), "Sibīrijas mežos" (1933), sakārtojis materiālu krājumu "1905. gada revolūcija Alūksnes un Smiltenes novadā" (1930). Daudz rakstījis par bibliotēku darba jautājumiem periodiskos izdevumos..