Visvaldis Jankavs

Precējies ar Dailes teātra aktrisi Otīliju Gailīti, bērni - Vitālijs un Giljāna.

Sarakstījis atmiņas par aktieri J.Veinaldu (publicētas krājumā "Atmiņu pīpe", 1938).

Darbojies žurnālistiskā (pseidonīms Vitālijs Skrins).
1923–1932: Latvijas Telegrāfa aģentūras korespondents, redakcijas loceklis, redaktors.
1933–1939: Ārlietu ministrijas Preses nodaļas I šķiras sekretārs
1939: laikraksta Jaunākās Ziņas speciālais korespondents Dancigā.
No 1941. gada janvāra tulkojis LPSR Zemkopības tautas komisariāta vajadzībām.

Par dzejoļu krājumu "Liesmu rotaļa". Rīga: Altbergs un biedri, 1931.
"Visvalda Jankava grāmatā "Liesmu rotaļa" sakopoti dzejoli. kas rakstiti no 1920.--1930. gadam. Viņu ap 120. Tätad Jankavs caurmērā katru mēnesi uzraksta pa dzejolim Tā nav liela ražība, bet varbūt tas nozīmē, ka ikviens dzejolis ilgi apsvērts, slīpēts un desmitām reižu labots. kamēr paškritikai nav pret to nekas vairs iebilstams? ŠĪs grāmatas dzejoļus citu pēc cita pārlasot grūti pateikt, kurš no tiem rakstits senāk, kurš tagad. Jankava pantus reizēm caurstrāvo asprātīgi domu tvērumi, nenovazäta sižetība ("Violēts un gaiši zils" un "Melnais režisors"), kautgan par dzejoļu formälo apsträdäjumu var būt dažādas domas. Piem., Jankavs ar apskaužamu pacietfbu vienä un tai pašä pantmērā (nemainot pat pēdu skaitu) un pantu formā spēj iekļaut visdažädäkäs domas un izjütas; viņš necenšas saskaņot ritmu ar tveramās izjütas muzikālo viļņojumu, bet arī tas büs izskaidrojams ar to, ka Jankavam par līrikas veidošanu citādi uzskati kā recenzentam.

Hanno. Divas dzejoļu grāmatas. Jaunākās ziņas, Nr.96 (20.05.1931)
"No jaunākiem dzejniekiem lielāko grāmatu laidis klajā Visvaldis Jankavs . Viņš laikam daudz domājis par sava dzejoļu krājuma ārieni un beidzot pats zīmējis grāmatas vāku. Netrūkst arī dzejnieka autogrāfa. Arī dzejošanā Jankavs sasniedzis zināmu technisku veiklību. Viņš raksta starp citu par tiem pašiem tematiem, kurus mīlēja apstrādāt "Trauksmē": par eksotiskām zemēm, Polinēziju, Tahiti, Vestindiju, Trinidadu; par orientekspresi; par pirmajiem okeāna pārlidotājiem — Kēlu, Hinefeldu un Ficmorisu. Šajos tematiskajos "augstumos" viņš gan ilgi nenoturas. Viņš ir diletanta normāltips, kam galvenais pienākums ir atkārtot veco sen dzirdētās un apnikušās frāzēs. Šinī ziņā trauksminieki ir veselu galvu par viņu pārāki svaigumā un plašākā skatā. Jankavs gan dzejo godīgi, nemāksloti, bet arī šis paņēmiens nespēj apslēpt viņa darba trūkumus, visvairāk īpatnības trūkumu, vāju izdomas māksliniecisko konstrukciju un beidzot trafarēto stilizēšanas veidu. Šie sēkļi ir par postu katram jaunā autora labajam nodomam, un no tiem vai rīdamies, viņš bieži nokļūst vēl lielākā bezgaršībā."

A.Baumanis. Jauni dzejnieki. DAUGAVA, Nr.3 (01.03.1931)

Vitālijs Skrins

–1917
Maskava

mācījiesbeidzis Rīgas biržas komercsk.

–1915
Rīgas pilsētas komercskola
Rīga
Beidzis Rīgas Biržas biedrības komercskolu.

1915–1917
Rīgas industriālais politehnikums
Kaļķu iela 1, Rīga
studējis arhitektūru

1917–1918
Sausnējas pamatskola
Sidrabiņi
skolotājs Sausnējas pagastskolā.

1923
Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA
Maskava
"Letas" korespondents Maskavā

03.1933–07.1939
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Preses nodaļas I šķiras sekretārs

1918
Igaunija
1918. gada 6. decembrī brīvprātīgi iestājās Igaunijas armijā (igauņu aizsargu organizācijas vienībā), vispirms Narvā aizsargu (kaitselita) vienībā, pēc tam Rakveres pulkā. Dienēja Baltijas bataljonā. Par šīm militārajām gaitām tika apbalvots ar Igaunijas Brīvības cīņu piemiņas zīmi.

1919–1920
Latvijas armija
Rīga
Latvijas armijā tika iesaukts 1919. gada 6. oktobrī, piedalījās kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas. 1919. gada oktobrī palīdzēja sastādīt Rīgas aizsardzības pozīciju plānu, spēcīgā apšaudē veicot pozīciju fotografēšanu, tā sekmēdams štāba darbību. 15. oktobrī brīvprātīgi pieteicās galīgi izgriezt Rīgas dzelzstiltu, kopā ar 3 kareivjiem spēcīgā ugunī pirmais uzrāpās uz tilta un veica uzdevumu. No Latvijas armijas tika atvaļināts 1920. gada 3. janvārī.Par dienestu 1927. gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

28.03.1941
Rīga
Ieslodzīts Rīgas 1.cietumā. Uzrādīta apsūdzība 1941.g. 29.maijā. Sevišķās apspriedes 1942.g. 22.aprīļa lēmums: par pretpadomju aģitāciju 10 gadi ieslodzījumā soda nometnēs.

1942
Astrahaņa
Bijis ieslodzīts Astrahaņas cietumā. Miris ieslodzījumā.

Brāļu kapi
https://www.cemety.lv/public/deceaseds/210090?type=deceased

Igaunijas Brīvības cīņu piemiņas zīme
0

Lāčplēša Kara ordenis
1927. gadā saņēma Lāčplēša Kara ordeni par cīņām pie Vecā dzelzs tilta 1919. gada oktobrī.
1927