Par dzejoļu krājumu "Liesmu rotaļa". Rīga: Altbergs un biedri, 1931.
"Visvalda Jankava grāmatā "Liesmu rotaļa" sakopoti dzejoli. kas rakstiti no 1920.--1930. gadam. Viņu ap 120. Tätad Jankavs caurmērā katru mēnesi uzraksta pa dzejolim Tā nav liela ražība, bet varbūt tas nozīmē, ka ikviens dzejolis ilgi apsvērts, slīpēts un desmitām reižu labots. kamēr paškritikai nav pret to nekas vairs iebilstams? ŠĪs grāmatas dzejoļus citu pēc cita pārlasot grūti pateikt, kurš no tiem rakstits senāk, kurš tagad. Jankava pantus reizēm caurstrāvo asprātīgi domu tvērumi, nenovazäta sižetība ("Violēts un gaiši zils" un "Melnais režisors"), kautgan par dzejoļu formälo apsträdäjumu var būt dažādas domas. Piem., Jankavs ar apskaužamu pacietfbu vienä un tai pašä pantmērā (nemainot pat pēdu skaitu) un pantu formā spēj iekļaut visdažädäkäs domas un izjütas; viņš necenšas saskaņot ritmu ar tveramās izjütas muzikālo viļņojumu, bet arī tas büs izskaidrojams ar to, ka Jankavam par līrikas veidošanu citādi uzskati kā recenzentam.
Hanno. Divas dzejoļu grāmatas. Jaunākās ziņas, Nr.96 (20.05.1931)
"No jaunākiem dzejniekiem lielāko grāmatu laidis klajā Visvaldis Jankavs . Viņš laikam daudz domājis par sava dzejoļu krājuma ārieni un beidzot pats zīmējis grāmatas vāku. Netrūkst arī dzejnieka autogrāfa. Arī dzejošanā Jankavs sasniedzis zināmu technisku veiklību. Viņš raksta starp citu par tiem pašiem tematiem, kurus mīlēja apstrādāt "Trauksmē": par eksotiskām zemēm, Polinēziju, Tahiti, Vestindiju, Trinidadu; par orientekspresi; par pirmajiem okeāna pārlidotājiem — Kēlu, Hinefeldu un Ficmorisu. Šajos tematiskajos "augstumos" viņš gan ilgi nenoturas. Viņš ir diletanta normāltips, kam galvenais pienākums ir atkārtot veco sen dzirdētās un apnikušās frāzēs. Šinī ziņā trauksminieki ir veselu galvu par viņu pārāki svaigumā un plašākā skatā. Jankavs gan dzejo godīgi, nemāksloti, bet arī šis paņēmiens nespēj apslēpt viņa darba trūkumus, visvairāk īpatnības trūkumu, vāju izdomas māksliniecisko konstrukciju un beidzot trafarēto stilizēšanas veidu. Šie sēkļi ir par postu katram jaunā autora labajam nodomam, un no tiem vai rīdamies, viņš bieži nokļūst vēl lielākā bezgaršībā."
A.Baumanis. Jauni dzejnieki. DAUGAVA, Nr.3 (01.03.1931)