Vinifreds Kraučis
26.09.1939 – 31.07.2005
Vinifreds Kraučis (1939–2005) – tulkotājs. Pašmācības ceļā apguvis un tulkojis galvenokārt no slāvu valodām – baltkrievu, bulgāru, čehu, horvātu, krievu, maķedoniešu, poļu, slovāku, slovēņu, serbu, sorbu un ukraiņu, kā arī no vācu valodas, pavisam vairāk nekā 60 grāmatu no 13 valodām. Pirmais tulkojums 1971. gadā, kopš 1974. gada strādājis tikai intelektuālu darbu, līdz tam bijis šoferis, atslēdznieks, skolotājs, muzeja un laikraksta līdzstrādnieks, kriminālmeklēšanas inspektors. Bijis Radio Brīvā Eiropa ārštata līdzstrādnieks (1992–2002). Krauča tulkotās lugas uzvestas Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, iestudētas radio teātrī. Iedibināta arī Vinifreda Krauča balva tulkotājiem.
Dzimšanas laiks/vieta
26.09.1939
Liepāja
Miršanas laiks/vieta
31.07.2005
Liepāja
Personiska informācija
Dzimis strādnieku ģimenē. Vinifreda tēvs bijis – jūrnieks, divus gadus dzīvojis Ņujorkā.
Sieva – Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktora vietniece zinātniskajā darbā Aina Krauče.
Profesionālā darbība
Beidzis Liepājas 1. vakara vidusskolu (1961), LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļu (1969).
Strādājis dažādus darbus Liepājā un Rīgā – par šoferi, atslēdznieku, skolotāju, muzeja un laikraksta līdzstrādnieku, kriminālmeklēšanas inspektoru.
Kopš 1974 profesionāls literāts.
1971: pirmais publicētais tulkojums – M. Larni humoreska "Plikgalvju aizstāvēšanas līga" žurnālā "Dadzis" (13.nr.).
ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI
Tulkojumi galvenokārt no slāvu valodām.No serbu valodas:
1976: Simo Matavuļa romāns "Vella puika fra Brnē"
2006: Milorads Pavičs "Hazāru vārdnīca" (tulkojumu pabeidzis Uldis Bērziņš)
2009: Ivo Andričs "Grāmata un citi stāsti"
No bulgāru valodas:
1977: Varbans Stamatovs, romāns "Flagmanis"
1980: Dora Gabe "Ko mēs redzam" (stāsti pirmsskolas vecuma bērniem)
1980: Zdravko Kisjovs "Starp sāļo ūdeni un saldūdeni"
1980: Dončo Papazovs, Jūlija Papazova "Ar "Džū" pāri Atlantijas okeānam"
1981: Dimitars Dimovs, romāns "Poručiks Bencs"
1983: Dončo Papazovs, Jūlija Papazova "Ar "Džū" pāri Klusajam okeānam"
1985: D. Cončevs "Prinči"
1987: Pāvels Vežinovs, stāsti "Ezera zēns" un "Baltais zaurs" (Vinifreda Krauča pēcvārds)
2002: Ženija Kostadinova "Vanga: par cilvēku likteņiem"
No slovāku valodas:
1979: Rūdolfs Jašiks, romāns "Mirušie nedzied"
1982: M. Djurīčkovas "Pļāpiņmaija"
1986: Milošs Krno, romāns "Tikumīgais" (Vinifreda Krauča pēcvārds)
No ukraiņu valodas:
1984: Bogdans Šušinskis, stāsts "Rudzu lietus vasara"
No čehu valodas:
1983: Bohumils Ržīha "Vīteks atkal mājās" (stāsts pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem)
1983: Oldržihs Koseks, kriminālromāns "Slepkava smaržojas ar "Chanel""
1984: Zdeneks Adla, romāns "Vilcēns"
1986: Miloslavs Stingla "Zvaigžņu pielūdzēji. Pa zudušo Peru senvalstu pēdām"
1986: Vāclavs Čtvrteks, pasaka "Rumcajs"
1989: Zdeneks Pluharžs "Sešos vakarā "Astorijā""
1990: Radeke Jons "Memento"
1993: Jozefs Lada "Mikešs" (kopā ar Annu Blaugu)
1993, atkārtoti 1999: Milans Kundera "Nepanesamais esības vieglums"
1996: Pāvels Frīborts "Biezais"
2001: Alena un Jirži Munki "Štaflīks un Špagetka"
2002: Zdeņeks Millers "Kurmītis un māmiņa" (pasaka pirmsskolas vecuma bērniem)
2002: Milans Kundera "Nemirstība"
2002: Vāclavs Haloupeks, Jaroslavs Fogeltancs "Lācīši. Pusgads kopā ar lāčupuikām"
2003: Ota Pavels "Lielais copes dēkainis"
2005: Radko Pitlīks "Šveika autora dēkainā dzīve"
2005: Bohumils Hrabals "Es apkalpoju Anglijas karali"
2006: Jaroslavs Hašeks "Krietnais kareivis Šveiks pirms kara un citi jocīgi stāstiņi"
No krievu valodas:
1989: Daniils Graniņs, garstāsts "Sumbrs"
2003: "Infarkts? Tās vēl nav beigas!"
2004: "Vangas veselības ābece"
No poļu valodas:
1982: Andžejs Čehovičs "Septiņi grūti gadi"
1983: Alina Goldņikova "Prasme uzvesties atvieglo dzīvi"
No slovāku valodas:
1982: Margita Figuli, īsromāns "Trīs bēri zirgi"
1982: Marija Djuričkova, stāsts "Pļāpiņmaija"
1986: M. Rovnijs "Spēles brīviem brīžiem"
No vācu valodas:
1995: H. G. Konzaliks, romāns "Burvīgā sāncense"
1997: Deivids Dorsons "Šņākulis Itālijā"
2000: Heinrihs Harers "Septiņi gadi Tibetā" (tulkojis kopā ar Gunāru Grozu).
2001: Bernards Grūns "Anekdotiski stāsti par dižajiem mūziķiem"
2002: Gidons Krēmers "Virstoņi"
2005: Gvido Knops "Spiegi: aukstā kara netīrās spēles"
No angļu valodas:
2003: Milans Kundera "Atvadu valsis"
2003: Milans Kundera "Joks"
2005, atkārtoti 2010: V. "Mafijas menedžeris"
Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmitajos gados latviskojis čehu dramaturga, esejista, disidenta un vēlāk Čehijas prezidenta (1989–1992) Vāclava Havela lugas.
Tulkojis arī no latviešu valodas krievu valodā, piemēram, Ērika Kūļa stāstu krājumu "Mēs ar Maksi".
No 1978. gada Krauča tulkojumi publicēti krājumā "Pasaules bērni". Tulkojumu skaits krājumos un periodikā pārsniedz trīs simtus.
Piemiņas saglabāšana
2014: gads tika pasludināts par Vinifreda Krauča gadu. Noritēja vairāki piemiņas pasākumi.2018: Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā atklāts mākslinieka Alda Kļaviņa gleznotais tulkotāja Vinifreda Krauča portrets.
Iedibināta Vinifreda Krauča balva tulkošanā.
Citātu galerija
"Vēsturnieka izglītībai, protams, nav nekāda sakara ar tulkotāja profesiju. Kaut kādā ziņā man tā nosaka vienīgi tulkojamo darbu izvēli - parasti ņemu "vīrišķīgas" grāmatas, kurās ir arī aktuāls sociālais moments. Ārzemju slāvu literatūra pie mums ir maz pazīstama, un ja izvēlētās grāmatas tēma nesasaucas ar to, kas šobrīd nodarbina cilvēku prātus, tai grūti atrast lasītāju. Ar tulkošanu aizrāvos zināmā mērā nejauši, jo savā laikā labāk zināju, ko negribu, nekā to, ko gribētu darīt. Reiz manās rokās nonāca labs, asprātīgs vācu detektīvromāns. Treniņa nolūkā lasot, sāku izrakstīt nesaprotamos vārdiņus un... pārcēlu šo grāmatu latviski, kā nu pratu. Pēc tam lasīju poļu un čehu avīzes. Kad jutu, ka jau kaut ko sāku saprast, radās azarts. Un, šķiet, uzreiz arī atradu pareizo taktiku, metodiku - mācījos nevis teorētiski, bet praktiski tulkojot. [..] Tagad liekas pilnīgi neiespējami mainīt savas profesijas brīvību, izvēles iespējas, pret kaut ko citu. Ja var darīt labu, vajadzīgu darbu (vismaz man liekas, ka to daru), ko vairāk var vēlēties. Valodas zināšanas pilnveidojas ar katru pārtulkoto darbu - aizbraucot uz kārtējo semināru, jūtu, ka vieglāk runāt, ka vārdu krājums kļuvis plašāks. Taču līdz galam valodu apgūt nevar - tā pati visu laiku ir tapšanas procesā. Ar gadiem nāk arī valodas izjūta, un, ja valodu zin pietiekami labi, to var mīcīt kā māla piku, veidot, kā vien grib. Neciešu "diētisku", mehāniski pareizu valodu."
S. Pujēna sarunā ar tulkotāju Vinifredu Krauči. Tas tiltiņš, kurš jāuztur. Komunists (Liepāja), Nr.3 (04.01.1986).
Nodarbes
Dzīvesvieta
Liepāja
Izglītība
1961
Liepājas 1. vidusskola
Ausekļa iela 9, Liepāja
Beidzis Liepājas 1. vakara vidusskolu.
1969
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1969. gadā beidzis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļu.
1977–1985
Bratislavas Universitāte
Bratislava
No 1977. līdz 1985. gadam piedalījies valodas un kultūras semināros Bratislavas, Prāgas un Sofijas universitātēs.
1977–1985
Prāgas Kārļa universitāte
Opletalova 38, Prague
No 1977. līdz 1985. gadam piedalījies valodas un kultūras semināros Bratislavas, Prāgas un Sofijas universitātēs.
1977–1985
Sofijas universitāte
Sofija, Bulgārija
No 1977. līdz 1985. gadam piedalījies valodas un kultūras semināros Bratislavas, Prāgas un Sofijas universitātēs.
Ceļojums
1982
Bulgārija
Bulgāru literatūras starptautiskais tulkotāju simpozijs.
Dalība organizācijās
1985
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
Darbavieta
1992–2004
Radio Brīvā Eiropa ārštata līdzstrādnieks. Sagatavojis un ierunājis 559 materiālus par Austrumeiropas, NVS
valstu un Krievijas vēsturi, kultūru, politiku un ekonomiku.
Piemiņas vietas
06.09.2006
Franču iela 9, Liepāja
Pie mājas Liepājā, Franču ielā 9, kur ilgus gadus dzīvojis un strādājis tulkotājs Vinifreds Kraučis, atrodas piemiņas plāksne.
Apglabāts
Liepājas Centrālā kapsēta
Apbedīts Mākslinieku kalniņā.