Vilnis Eihvalds

Dzimis Naudītes pagasta Laukaiņu māju saimnieka Kārļa Eihvalda (1882–1969) un viņa sievas Elzas (1906–1996) ģimenē.

1958: pirmā publikācija – raksts "Galvenās sociālistiskā reālisma iezīmes Andreja Upīša epopejā" (Rīgas pedagoģiskā institūta raksti, 11. Rīga, 1958).
1992: ieguvis filoloģijas doktora grādu par disertāciju "Raksturīgākie romantisma reprezentanti latviešu dzejā".
1958–1998: Latvijas Valsts universitātes (vēlāk Latvijas Universitāte) Filoloģijas faklutātē docējis latviešu literatūras vēstures kursu (1890–1940), kā arī kursus par Eriku Ādamsonu, Aleksandru Čaku, Jāni Poruku, Raini, latviešu romantisko dzeju, latviešu liriku un liroepiku.
Periodikā publicētas apceres par latviešu dzejniekiem romantiķiem (Frici Bārdu, Kārli Skalbi, Aspaziju, Jāni Ziemeļnieku u. c.), par Aleksandru Čaku, Eriku Ādamsonu, Antonu Austriņu, Vili Plūdoni, Arvedu Švābi, Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni Ezeriņu u.c.
Regulāri popularizējis literāro mantojumu, sniedzis priekšlasījumus literārajos sarīkojumos, televīzijas un radio pārraidēs.

TULKOJUMI

1965: A. Lunačarskis un sociālistiskās estētikas problēmas. Rīga: Liesma.
1996: Džebrans Kālils Džebrans. "Esejas par vispārcilvēciskām vērtībām" (fragmenti no Libānas rakstnieka Džebrana Kālila Džebrana grāmatas "Pravietis"). Skola un Ģimene, 1996, Nr. 1–12.

VILNIS EIHVALDS PAR DZEJAS ANALĪZI

“Dzejoļa analīze ietver sevī kaut ko tik sarežģītu, ko nevar kompjūters. Pārdzīvojums vārdi, intonācija, temps, tembrs, ko arī par dzejas burvību sauc. To atklāt. Tā es saprotu savu uzdevumu fakultātē un plašākā sabiedrībā. Humanitāro zinību speciālisti jāorientē uz valodu, uz vārdu, uz artistiskumu arī, jo tie ir viņu darbarīki, nekā cita viņiem nav, un, tos neizmantojot, draud formāla mērķa izpratne.”

Ko nevar kompjūters: Cildas Pelītes saruna ar Vilni Eihvaldu. Literatūra un Māksla, 1988, 15. aprīlis.

"Pasniedzēju Eihvaldu mīlēja par daudz ko. Vienkārt, jau par to, ka viņam iekrita lasīt latviešu literatūras interesantāko posmu: no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 1940. gadam. Viņa stāstījums bija suģestējošs, brīvs un bieži izgreznots ar dzejoļu deklamācijām un salīdzinošo analīzi nomierinoši samtainā, vīrišķā tembrā. Paralēli analīzei aizvien viņš neaizmirsa pieminēt teorētiķus, ar kuriem vērts iepzīties, – Juriju Tiņanovu, Juriju Lotmanu, Vjačeslavu Ivanovu u. c. Aprādīja reminiscences no Rietumu un krievu sudraba laikmeta avotiem. [..] Lekcijās dominēja asociāciju princips, vērsts vairāk uz literatūras izjūtas atraisīšanu nekā uz faktu precīzu iegaumēšanu."

Kubuliņa, Anda. Pasniedzējs Vilnis Eihvalds. Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli: krājums literatūrzinātnieka Viļņa Eihvalda piemiņai. Rīga: Pētergailis, 1999, 208., 209. lpp.

“Vecāko pasniedzēju Vilni Eihvaldu Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes absolventi atceras vēl pēc ilgiem gadiem. Atceras viņa nolasīto lekciju dēļ, kurās gadsimta pirmās puses literatūras norises izgaismojas daudz interesantāk un nopietnāk nekā mācību grāmatā, atceras viņa galanto paradumu sveicināt uz ielas fakultātes meitenes, paceļot platmali, atceras arī tādēļ, ka uz viņa eksāmenu bija neērti doties ar “špikeru” kaudzi vai grāmatu azotē – nezināšana tāpat atklāsies, bet atzīme tiks izlikta ar neizteiktu, bet skaidri jaušamu domu – ja jau neinteresē, tad nav vērts piespiest…”

Marcinkus D. Vilnis Eihvalds. Dzimtenes Balss, 1988, 28. aprīlis.

docents
lektors
literatūrzinātnieks

1936–1942
Naudītes 6-klašu pamatskola

1942–1947
Dobeles 1. vidusskola

1947–1951
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts

1951–1958
Rīgas pedagoģiskais institūts, docētājs

1958–1998
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Filoloģijas fakultāte, docētājs

Dobele
Apbedīts Dobeles Vecajos kapos.