Vilma Delle
15.03.1892 – 08.01.1980
Vilma Delle (1892–1980), rakstniece. Dzimusi Rīgā, bērnību pavadījusi Ozolnieku pagastā. Strādājusi par skolotāju. Mācījusies tirdzniecības skolā. Studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Studiju laikā V. Delle apmeklējusi literāros vakarus, kur iepazinusies ar J. Jaunsudrabiņu, K. Štrālu un citiem. Sevi literatūrā rakstniece pieteica Pirmā pasaules kara gados, kad žurnālos "Druva" un "Jaunības tekas" publicēti viņas dzejoļi. Latviešu literatūrā V. Delle zināma galvenokārt kā stāstu, noveļu un tēlojumu autore. Noteikti minams stāstu un noveļu krājums "Negantais nieks" (1936). Taču pirmā V. Delles publicētā grāmata bija domāta bērniem; tā ir pasaku luga "Daris, Varis, Maris" (1934). Tai seko grāmata "Laimona kāposti", arī domāta mazajiem lasītājiem, bet pēc gada – luga jaunatnei "Bērnu bērni" (1935), kuru 1939. gadā uzveda Latvijas Nacionālais teātris. Otrā pasaules kara gadi rakstnieces literāro darbību pārtrauca ilgu laiku. Viņa rakstīt atsāka tikai 1956. gadā. Pēc kara iznākušas septiņas bērnu grāmatas, no kurām vispopulārākā ir "Dižais buciņš" (1970).