Par latviešu dzejas antoloģiju “The Tricolour Sun” (1936)
“Mūsu presē diezgan klusi pagājis kāds tiešām ievērojams gadījums – latvju dzejas antoloģijas iznākšana angļu valodā. [..] Latviešu dzejas antoloģiju sastādījis Latvijā labi pazīstamais docents Dr. Viljams Metjūss (William K. Matthews), un tā saucss “Trīskrāsainā saule” (The Tricolour Sun), pēc Raiņa vārdiem “Senatnē”. Antoloģiju Kembridžā izdevusi V. Heffnera un dēlu izdevniecība. Ar slavējamu iedziļināšanos katra dzejnieka īpatnībā autors sniedzis labākos latviešu dzejas darbus, sākot ar Ausekli, Vensku Edvartu, A. Brigaderi, Esenberģu Jāni, Rūd. Blaumani, J. Janševski, T. Zeifertu, Zvārguļu Edvartu, Ed. Veidenbaumu, Raini, Aspaziju, K. Skalbi un beidzot ar visjaunākiem dzejniekiem, kuri savus krājumus izdevuši vispēdējā laikā. Tulkotājs un antoloģijas sastādītājs Dr. V. Metjuūss ir Latvijas Universitātes docents, pilnīgi pārvalda latviešu valodu un pats izvēlējies tulkojamos darbus, tādēļ latviešu lasītājam ir interesanti vērot lielas nācijas un kultūras pārstāvja uzskatus par mūsu dzeju, kas izpaužas šīs antoloģijas sastādīšanā. Tulkojamo darbu izvēlē mēs varam vērot īpatnēju gaumi, kas varbūt ne katrreiz sakrīt ar latviešu antoloģiju sastādītāju vispārējām līnijām, kurās būs arī sava daļa latviski subjektīvā, bet ir viscaur izprotoša un vērtīgāko izceļoša.”
Eliass, Kārlis. Latvju dzejas antoloģija angļu valodā. Latvijas Kareivis, 1937, 14. februāris.
Par darbu “Jaunākā angļu literatūra, 1890–1936”
“Šis īsais konspektīvais, bet diezgan pilnīgais pārskats par angļu jaunāko literatūru ir rakstīts ar laba pazinēja roku un būs noderīgs visiem, kas interesējas par lielo, bagāto angļu literatūru, kur arī jaunākos laikos pacēlušies īsti dzejiskās radīšanas vadoņi kā D. H. Lorenss un Džemss Džoiss, par kuriem rakstīju savā laikā “Daugavā”. Autora raksturojumi visumā koncentrēti, zīmīgi, pareizi, tikai vietām viņš nodara dažam ievērojamam rakstniekam pāri. Tā viens no smalkākiem angļu stilistiem un “mūžīgākiem” māksliniekiem Oskars Uailds (Wilde, 1856–1900) nav acīmredzot Metjūsam diez cik tīkams, kaut gan kontinentā un pie mums viņš daudz labāk pazīstams par dažu Metjūsa saslavētu autoru. Uailda lugas vēl pēc kara pie mums izrādīja ar labiem panākumiem, un pie “Doriana Greja ģīmetnes” stila un asprātību dzirkstelēm mācījās novelists Jānis Ezeriņš un daudzi dzejnieki. Bet laikam pašā Anglijā Doriana Greja autors arvien vēl trimdinieks un atgriezīsies tur, tāpat kā Bairons, tikai pēc gadsimteņa ar godu, kas viņam pienākas. Toties ar atzinību jāmin, ka V. Metjūsss izcēlis arī tagad jau visā pasaulē pazīstamo ģeniālo Lorensu (Lawrence, 1885–1930), kas dvēseles dzīvē ir bijis tāds pats stigotājs un jaunu novadu atklājējs kā savā laika Šekspīrs, Balzaks, Dostojevskis un Prusts. Varētu vēlēties, ka raksturojumi būtu pilnīgāki, plašāki, dziļāki. Pārskats neko nebūtu zaudējis, ja daži vārdi būtu izmesti, toties par lielākiem meistariem sniegts vairāk.”
Veselis, Jānis. Dr. phil. Viljamss Metjūss – “Jaunākā angļu literatūra 1890–1936”. Sējējs, 1937, Nr. 1.
Par Viljama Metjūsa un Anšlava Eglīša sastādīto “Angļu dzejas antoloģiju” (1940)
"Pēdējā laikā tulkotās literatūras vidū ļoti svarīga nozīme piešķirama Anšlava Eglīša un Viljama Metjūsa rediģētajai “Angļu dzejas antoloģijai”. [..] Plašu ievadu par angļu dzejas attīstību no renesanses līdz tagadnei, tāpat biogrāfiskus datus par katru atsevišķu antoloģijā uzņemto dzejnieku sniedzis erudītais zinātnieks Viljams Metjūss. Ja te varam ko iebilst, tad vienīgi varbūt to, ka viņa stils šai gadījumā varēja būt arī mazliet populārāks. Katrā ziņā viņa apceru lasīšana prasa jau krietnas iepriekšējas zināšanas un speciālu literāru izglītību. Tad nu jānožēlo, ka antoloģijas izplatība un izpratne šai gadījumā gan laikam būs ierobežota. [..] Šķiet, ka Viljams Metjūss bijis arī galvenais noteicējs angļu īpašvārdu rakstības sarežģītā jautājuma izlemšanā. Pazīstot viņu kā angļu fonētikas speciālistu un vispār kā cilvēku ar apbrīnojami spilgtām valodnieka dāvanām, varam to tikai apsveikt. Taču domājam, ka dažos gadījumos konsekvence bijusi pārāk pedantiska. Tik tiešām būs grūti konsekventi ieturēt fonētisko rakstību itin visos angļu īpašvārdos. Ir vairāki vārdi, kam latviešu rakstos un valodā vispār jau nodibinājusies lietojamās izrunas tradīcija. Kaut tā arī nav adekvāta angļu izrunai, būs grūti pret to cīnīties."
Rudzītis, Jānis. Angļu dzejas antoloģija. Sējējs, 1940, Nr. 6.