Vilis Zvaigznītis

Vilis (īstajā vārdā Vilhelms) Zvaigznītis un viņa dvīņu brālis Ervīns dzimuši 1913. gada 8. martā Cēsu apriņķa Lizuma pagastā (tagad Gulbenes novada Lizuma pagastā) Kalaņģu ciemā (1937. gadā Zvaigznīšu mājām dots nosaukums "Zemgaļi") zemnieku ģimenē. Tēvs Kārlis Eduards Zvaigznītis (1883–1940), māte Emma Leontīne Zvaigznīte, dzim. Eglīte (1886–1968).

Abi vecāki, kaut arī maz izglītoti, bija gaiši, dzīvesgudri cilvēki. Katrs sējums tēvam nebija tikai materiāla vērtība, bet dzīvības izpausme, Dieva brīnums. Un pats viņš jutās kā Dieva vietnieks šajā mazajā zemes sētā, kur, arot, sējot un pļaujot, kalpoja svētajai dzīvības mistērijai. Šo garīgo strāvojumu jau no mazotnes sevī uzņēma abi dēli, tam bija izšķiroša nozīme viņu turpmākajā dzīvē un lielā mērā tas noteica Viļa daiļrades garīgo satvaru.  

LITERĀRĀ DARBĪBA

Publikācijas

15. latviešu ieroču SS grenadieru divīzijas 1. būvpulka II bataljona karavīru žurnālā "Tālos ceļos"
01.11.1944.: "Kad diena tumst" (dzeja prozā)
01.12.1944.: "Latvijas saulei" (dzeja)
01.12.1944.: "Sapnī" (proza)
01.12.1944.: "Ausmā" (proza)
01.12.1944.: "Zvani" (dzeja)
01.12.1944.: "Perpetuum mobile" (dzeja)
?: "Ar māti pie baznīcas" (tēlojums)
?: "Viņš nāk kā liesma" (kvintas)

Žurnālā "Karogs"
01.09.1966.: "Lakstīgala" (dzeja)
01.08.1970.: "Ūdrīšu mātes bērzs" (tēlojums)
01.03.1971.: "Koncerts Esterhazi pilī" (dzeja)
01.11.1971.: "Vecmāmuļas pelēkā sagša " (tēlojums)
01.09.1972.: "Jūras bezgalība" (tēlojums)
01.11.1974.: "Aiz loga varavīksne" (tēlojums)
01.04.1977.: "Zāles elpa" (četri tēlojumi; lasīts radio 03.09.1976.)

Gulbenes apriņķa avīzē "Sarkanais Stars"
1958: "Pēdējais alnis" (novele)
14.11.1959.: "Vīra ceļš" (stāsts, godalgots literārajā konkursā)
04.06.1960.: "Drosmīgo spēks" (stāsts)

Gulbenes apriņķa avīzē "Dzirkstele" (iznāk kopš 1962. gada)
12.11.1963.: "Pēdējās vagas" (tēlojums)
29.11.1966.: "Kā es pazaudēju derībās" (feļetons; ar pseidonīmu V. Mežmalietis)
30.05.1967.: "Rīta klusums" (tēlojums)
20.04.1968.: "Mēnessgaisma" (novele)
29.03.1969.: "Martā" (dzeja)
08.05.1969.: "Dziesma saulei" (dzeja)
15.12.1970.: "Koncerts Esterhazi pilī" (dzeja)
26.06.1971.: "Pavasara naktī" (stāsts)
01.07.1972.: "Pavasaris" (dzeja)
24.02.1973.: "Dzimtais ciems" (dzeja)
24.11.1973.: "Vecā rija" (dzeja)
29.03.1975.: "Dzimtene" (dzeja)
11.09.1975.: "Vectēva krūze" (dzeja)
20.03.1976.: "Dziesma druvām" (dzeja)
27.08.1977.: "Mūsmājās" (dzeja; veltījums J. Jaunsudrabiņam)
08.09.1977.: "Sulu krūze" (dzeja)
19.08.1978.: "Melnais kaķis" (stāsts)
13.02.1979.: "Vakars gāršas pļavā" (dzeja; veltījums Apsīšu Jēkabam)
10.03.1979.: "Rīta gaismas spožums" (stāsts)
28.04.1979.: "Diena rudzu laukā" (stāsts)
15.01.1980.: "Teiksma par Zelta ābeli. A. Saksei" (dzeja)
13.09.1980.: "Atblāzmā" (tēlojums)
28.10.1980.: "Met zelta vilni rudzu lauks" (dzeja)
04.04.1981.: "Pavasarī" (dzeja)
25.04.1981.: "Vectēva ozoli" (stāsts)
11.07.1981.: "Karaliskās zemenes" (stāsts)
22.08.1981.: "Pļaujas diena" (dzeja)
10.10.1981.: "Kukažiņa" (veltījums J. Porukam)
27.02.1982.: "Bērnības ciemos" (dzeja)
25.09.1982.: "Negaisa nakts Krācēs" (balāde; veltījums J. Misiņam)
19.02.1983.: "Krēslas stundā" (dzeja)
08.12.1983.: "Kalaņģu rija" (dzeja)
08.12.1983.: "Gaišā (rīta) stunda" (tēlojums; atmiņas par tikšanos ar Apsīšu Jēkabu; radio 1979)
18.02.1984.: "Pasaka par kalnu tālē" (veltījums K. Sebrim)
28.12.1985.: "Balāde par gaišo logu" (veltījums Kr. Baronam)
08.05.1986.: "Avots" (veltījums R. Tagorem)
1990: "Zāļu vakars" (tēlojums par Līgo svētkiem)

Grāmatas

2023: V. Zvaigznīša darbu izlase izdota grāmatā "Dzejnieks no dieva žēlastības – Vilis Zvaigznītis dzejā, mākslā un dzīves ceļos"

Pirmos dzejoļus sarakstījis, mācoties pagastskolā. Daudz dzejoļu sarakstīts ģimnāzijas un studiju gados. Dienējot latviešu leģionā, iesaistījies karavīru žurnālu "Tālos Ceļos" un "Degsme" izdošanā, tur publicējis arī savus sacerējumus.
20. gadsimta 60. gados viņa literāro gaumi palīdzējusi izkopt dzejas konsultante Mirdza Ķempe.
Gadu gaitā uzrakstīts ap 500 dzejas darbu. Starp tiem arī liela apjoma dzejojumi – divpadsmit balādes (Teika par Gosupes velnu u. c.) un vairākas poēmas. Arī prozas darbu klāsts nav mazs – vairāk nekā septiņi desmiti, tajā skaitā gandrīz trīsdesmit stāstu, no kuriem publicēti astoņi. Publicēts arī ievērojams skaits tēlojumu un aprakstu. 
1959. gada decembrī "Padomju Jaunatnes" rīkotajā konkursā stāstam "Zied viena saules vasara" piešķirta 2. vieta, darbs apbalvots ar nozīmīgu naudas prēmiju.

TĒLNIECĪBA

Interese par tēlniecību radusies jau agrā bērnībā, ganu gaitās veidojot figūriņas no grāvmalē uzietajiem māliem. Cik nopietna ir bijusi šī interese, liecina viņa nodoms pēc Ķīmijas fakultātes beigšanas iestāties Mākslas akadēmijā. Šim nodomam svītru pārvilcis karš. Tomēr tēlniecībai, kaut arī ar pārtraukumiem, viņš pievērsies visu mūžu un šajā jomā iemantojis lielu popularitāti. Daudzu gadu garumā (no 1954. gada līdz 1973. gadam) savas iemaņas pilnveidojis tēlniecības studijā Rīgā.

Darbos iemīļota bijusi velnu un raganu tēma, kas balstījusies uz tautas teikām un pasakām. Bet netrūcis arī cita žanra darbu. Ar sevišķu mīlestību radīti viņam tuvu cilvēku portreti (Tagore, Bēthovens u. c.). Ar saviem darbiem tēlnieks ne reizi vien ir piedalījies dažādās izstādēs.

GLEZNIECĪBA

Ar gleznošanu un zīmēšanu nodarbojies epizodiski, galvenokārt pagājušā gadsimta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā. Gleznojis sev tuvo cilvēku un pasaules dižgaru (Mocarta, Bēthovena) portretus, pašportretus, kā arī sirdij tuvas ainavas, izgatavojis slavenu gleznotāju (Leonardo da Vinči, Purvīša) darbu kopijas. Portretos centies atklāt personāža dvēseli. Zīmējis arī apsveikuma kartītes, skices iecerētajām skulptūrām un gatavojis dekorācijas pašdarbnieku teātra izrādēm. Ar savām gleznām piedalījies Gaujenas rajona mākslas izstādēs un skatēs.

PAR VILI ZVAIGZNĪTI

"Visu iemīļots bija vidzemnieks virsnieka vietnieks Vilis Zvaigznīte. Viņa parādīšanās vien redakcijas telpā ienesa gaišumu. Viņa tuvumā bezcerīgā nākotne vairs nelikās tik drūma. Arī viņa dzeja bija veltīta mātei un dzimtenei – Uriekstes siliem."

Dziļums, Alfrēds. Aizaugušās drupas: cīnītāju atmiņas. Bruklina: Grāmatu draugs, 1968.

"Pēc izglītības Jūs esat ķīmiķis, bet ar ķīmiju laikam daudz vis nenodarbojaties. Vai tas ir grēks, nezinu. Bet pēc talanta Jūs esat rakstnieks, un arī ar rakstniecību ne pārāk daudz esat nodarbojies. Un tas jau ir grēks, to es zinu. Un tā ir netaisnība, ka dažam iznāk grāmata pēc grāmatas, lai gan tās rakstītas bez talanta, bet Jums grāmatas līdz šim nav bijis nevienas, lai gan par Jūsu talantu šaubu nav."

Ancītis, Valdemārs. Vēstulē, 1982.

"Dievs Vili palaidis pasaulē ar bezgala skaistu dziļas cilvēkmīlestības pilnu un gara gaismas slāpstošu mākslinieka dvēseli pašā tumšākajā kara šausmu, posta un varas represiju plosītā laikā. Palaidis līdzsvaram kā gaismas un cilvēcīguma avotu, kā jautājumu, vai vispār iespējams izbrist ļaunuma purvu, nezaudējot savu dziļāko gaismā un latviskajā dzīvesziņā sakņoto būtību. Atbilde tam – viss Viļa Zvaigznīša mūžs.
Pārmalts kara dzirnavās, padomju okupācijas režīma nežēlīgi sodīts Vorkutas ogļu raktuvēs, apzīmogots ar tautas ienaidnieka spiedogu, jauneklis ar Latvijas Universitātē iegūto inženiera ķīmiķa grādu piedzīvo aizliegumu pēc aizlieguma veidot dzīvi pēc sava prāta, kļūt par skolotāju, izdot sava gara izauklēto dzejas krājumu. Vara kā ar ceļa rulli pārbrauc pāri katram sirdī izplaucētajam pienenes ziedam, iespiež rokās ceļa strādnieka lāpstu un liek priecāties, ka vispār ļauts dzīvot.
Vilis savas dvēseles pieneņu lauku uzziedina no vecākiem mantotajās “Zemgaļu” mājās Lizuma pagasta Kolaņģos. Te viņš spēj vistuvāk piekļūt zemei, dabai un cilvēkiem, pats topot par gaismas avotu, pie kura ļaudis no tuvas un tālas apkārtnes nāca dzīves gudrību un pasaules kultūras elpu pasmelties."

Zitāne, Ligita. Dzejnieks no dieva žēlastības – Vilis Zvaigznītis dzejā, mākslā un dzīves ceļos. Gulbene: Gulbenes novada bibliotēka, 2023.

dzejnieks
gleznotājs
rakstnieks
tēlnieks

Vilhelms Zvaigznītis

Zemdegs, V. Ziemelis, V. Ziemeļnieks, V. Kalnājs, V. Mežmalietis

Lizuma pamatskola
Lizums

Velēnas draudzes skola
Draudzesskola
Sola biedrs – Kārlis Sebris.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1933–1944
Latvijas Universitāte
Rīga
Studējis Ķīmijas fakultātē. Studijas uzsācis 1933. gadā, taču tās beidzis tikai 1944. gadā, jo sakarā ar līdzekļu trūkumu un dienestu Latvijas Armijā radušies garāki pārtraukumi. Studiju laikā piepelnījies gan kā mājskolotājs, gan kā ķīmiķis fabrikā "Laima".

1933–1944
Šokolādes fabrika "Laima"
Rīga
Studiju laikā piepelnījies kā ķīmiķis fabrikā "Laima".

1946
Lizuma pagasts
Pēc atgriešanās no Vorkutas Zvaigznītis iesaistījies dzimtās zemnieku saimniecības darbā. Tajā viņš bijis vienīgais vīra cilvēks, jo tēvs bija miris, bet brālis atradās gulaga lēģerī aiz Urāliem. 

1946
Lizuma pagasts
Uzsācis darbu Lizuma spirta dedzinātavā gan kā ķīmiķis-maiņas meistars, gan kā vienkāršs naktssargs. 

1948
Lizuma pagasts
Līdz aiziešanai pensijā strādājis autoceļu ekspluatācijas rajona Lizuma apakšnodaļā, kas laika gaitā mainīja kā nosaukumu (Lizuma ceļu meistara distance, Lizuma iecirknis), tā pakļautību (Madonas ceļu ekspluatācijas iecirknis, Cēsu iecirknis, Gulbenes iecirknis, vēlāk – CRBP). Bijis ceļu remontstrādnieks, vēlāk – noliktavas pārzinis.  

1950
Laikraksts "Darba Karogs"
Gaujienas pagasts
Ārštata korespondents Gaujenas rajona avīzē "Karogs".

1950
Laikraksts "Dzirkstele"
Gulbenes novads
Ārštata korespondents Gulbenes rajona avīzē "Sarkanais Stars", ko vēlāk nomainīja "Dzirkstele".

03.1937–10.1938
Latvijas armija
Latvija

28.08.1944–08.05.1945
Latviešu leģions
Kurzeme
Vili Zvaigznīti iedalīja 15. divīzijas pirmajā būvpulkā, kas dislocējās Rietumprūsijā. Izstaigājis briesmu pilnos Rietumprūsijas un Pomerānijas kara ceļus, īsi pirms kapitulācijas viņš nonāca Kurzemē. Pēc kapitulācijas viņš kopā ar vairākiem biedriem slēpās Kurzemes mežos, taču tika sagūstīts un caur Kuldīgas filtrācijas nometni nonāca Vaiņodes gūstekņu nometnē.

1945–08.10.1946
Vorkuta
No Kuldīgas filtrācijas nometnes un Vaiņodes gūstekņu nometnes ceļš tālāk aizveda uz Vorkutas lēģeri un ogļu raktuvēm. Mājās atgriezās 1946. gada 8. oktobrī.