Vilis Lesiņš

Dzimis rokpeļņa ģimenē.

1905: ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu. 

Pēc pamatskolas beigšanas strādājis dažādus darbus (maiznieks, elektrotehniķis) un apguvis burtliča un metiera amatu.

Otrā pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju kā Latviešu Karavīru Palīdzības darbinieks. Vadījis Hafkrugas latviešu bēgļu nometni Lībekas tuvumā, vēlāk vadīja kultūras daļu latviešu bēgļu nometnē Neištatē.

Sieva Olga Lesiņa, dēli: Mārcis Lesiņš (vēlāk baletdejotājs Štutgartes baletā), Mikus Lesiņš, meitas: Laura Lesiņa, Māra Lesiņa.

Veselības problēmu dēļ viņam bija liegta izceļošana no Vācijas; ar ģimeni palika uz dzīvi Vācijā, dzīvoja Veilheimā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

1923: pirmā publikācija stāsts "Bez dzīves" laikrakstā "Kurzemes Vārds" 17. jūlijā.

LITERĀRIE DARBI

1930: Laimes untumi: stāsti (Rīga: Zelta Grauds).
1931: Likteņa rotaļa: romāns (Rīga: Zelta Grauds).
1935: Vīri un varoņi: cīnītāju stāsti (Rīga: Zelta Grauds).
1936: Karoga spēks; Eņģelis: stāsti (Rīga: Izglītības Ministrijas mācību līdzekļu nodaļa).
1936: Uzvara: klusas cīņas stāsts (Rīga: Zelta Grauds).
1936: Dragātie kuģi: noveles un studija (Rīga: Zelta Grauds).
1937: Milži: stāsti un epizodes (Rīga: Zelta Grauds).
1939: Sātans: romāns (Rīga: Zelta Grauds).
1942: Tā sadega sirds: romāns (Rīga: Latvju Grāmata).
1943: Varoņa augšāmcelšanās: stāsti (Rīga: J. Roze).
1946: Leģenda (Grosenbrode: Latviešu nometnes Aprūpības daļa).
1947: Leģenda (Gēsthahta: Arvīds Sēļzemnieks).
1952: Dzirkstis: nedienu stāsti (Kopenhāgena: Imanta).
1954: Butkuss: īss dzīves stāsts ar 11 ilustrācijām (Stokholma: Zelta Ābele).
1964: Tumsas balāde (Eitīna: Andreja Ozoliņa apgāds).
1972: Vajātie: leģendas, stāsti, noveles (Toronto: Daugavas Vanags).
1994: Sātans; Tā sadega sirds: romāni (Rīga: Rota).
1994: Likteņa rotaļa; Tā sadega sirds: romāni (Rīga: Liesma).

DARBĪBA ŽURNALISTIKĀ

 Strādājis dažādu laikrakstu redakcijās:

1930–1940: laikrakstā "Latvijas Kareivis"; vācu okupācijas laikā strādājis laikrakstā "Tēvija", vēlāk bijis frontes korespondents. Strādājis Detmoldas latviešu laikraksta "Nedēļas Apskats" redakcijā, 1957–1958: strādāja "Amerikas Balss" latviešu raidījumu redakcijā Minhenē.

PAR VIĻA LESIŅA PERSONĪBU UN DAIĻRADI

"Dažkārt Rīgas ielās gadās redzēt steidzīgu gājēju ar vienkāršu, baltu spieķi rokā. Gājēja plato mēteli planda vējš un viņa pierē, ko apsedz melnas literāta platmales ēna un tēraudzilajās acīs, kurās lasāma jaunekļa enerģija un kvēle, jaužama kāda neprasta iegremdēšanās sevī un citiem neredzamajās dvēseles pasaulēs. Šis gājējs ir varonības stāstnieks Vilis Lesiņš. [..] Humors, atjautības, sirsnīga draugu sabiedrībā, kurā sprēgā gara dzirksts, un ģimene ir avoti, kuros viņš atpūšas un uzkrāj spēkus radītājam darbam, kas paņem visu viņa laiku. Taisni radīšanā atklājas Lesiņa talanta daudzpusība un erudīcija. Viņš ir gan žurnālists, reportieris, kas raksta, apceļodams savu zemi, gan ievadnieks, kas audzina sabiedrību un tautu, gan feļetonists, ja kāds audzinātājs temats jāiestrādā tādā formā, gan varonības stāstnieks, kas nebaidās ķerties pie plašas vielas un sarežģītiem raksturiem. [..]  Ar Vili Lesiņu kā rakstnieku varam iepazīties viņa daudzajās grāmatās. [..] Lielākai daļai šo darbu viela ņemta no latviešu cīnītāju varoņgaitām pirmā pasaules kara un Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā. Savos kara stāstos nu Lesiņš, tāpat kā raksturu un dēku tēlojumos, paliek uzticīgs romantiķa pasaules skatījumam, satura kodolu arvien prazdams izlobīt cīnītāju garīgajās īpašībās un varonības etosā. ikdienas Lesiņa tēlotais varonis it kā apliecina: še es stāvu un citādi nevaru, jo viņš var to vienīgi uzvarēt vai krist. Tāpēc Lesiņa kara stāstiem piemīt dziļš varonības daudzinātāja spēks. Rakstīdams jau turpat 20 gadu, Lesiņš ir krietni paguvis izkopt savu stilu. Tas savās pamatīpašībās labi saderas ar apstrādājamo vielu: plūstoša, vietām pasmaga valoda, vijīgi izteikumi un periodi, cildena, dažkārt pat patētisks izteiksme, brāzmaini gājieni un sabiezinājumi, kas bieži pauž dziļu un varenu spēku un liek atcerēties Aleksandra Grīna kaujas epizodes un aprakstus. Lesiņā šķiet laimīgi apvienojusies īpašība neticamus un dažkārt pat nerealizējamus uzdevumus , ar kādiem jāsastopas viņa varoņiem, apaugļot ar dinamisku iedomas spēku; tad autora valoda kļūst kuplāka, stāstījums vijīgāks, izteiksme oriģinālāka. 

Raisters, Ēriks. Vilis Lesiņš. Daugavas Vanagi: Latviešu karavīru frontes laikraksts, Nr.5 (24.04.1942)

"Vilis Lesiņš ir viens no tiem jaunākās paaudzes latviešu stāstniekiem, kas veidojies lēnā un mērķtiecīgā darbā, savu īsteno vietu atrodot pamazām. Viņš savu literāro karjeru iesāka ar strauju psihisku pārdzīvojumu un modernās satrauktības attēlošanu, savus varoņus ņemot no lielpilsētas vides. Tikai vēlāk viņš pievērsās kauju varonības parādīšanai, līdz ar to šajā žanrā pierādot krietnas tēlotāja un psihologa spējas. Pirms gadiem divpadsmit [1930] iznāca Viļa Lesiņa pirmā grāmata stāsti "Likteņa rotaļa". Tālāka posmā periodikā un atsevišķās grāmatās parādījās darbi, kas iezīmējās ar Latvijas brīvības cīņu un kauju varonības attēlošanu. Tēlotie cilvēki ir kvēli patrioti un vareni cīnītāji, kas nebaidās ienaidnieka lodes, ne durkļa smailes. Bieži paceldamies pāri savai nelaimei, viņi pirmā vietā izvirza pienākumu, dzimteni. Viņi ir lieli pacietībā, drošsirdībā un savu personisko iegribu apspiešanā."

Ķelpe, Jānis. Tālavas rakstnieki. XXXV. Vilis Lesiņš. Tālavietis, Nr.125 (17.10.1942)

rakstnieks
žurnālists

Liepāja
Pēc pamatskolas beigšanas pie rakstnieka Haralda Eldgasta Liepājas laikrakstā "Kurzemes Vārds" apguvis burtliča amatu.

Rīga
Beidzis pamatskolu.

Laikraksts "Tēvija" (1941–1945)
Rīga
Žurnālists.

–1959
Laikraksts "Latvija" (1946–1986)
Gincburga
Žurnālists.

–1938
Rīga
Strādāja par metieri Latvijas armijas spiestuvē.

1938–1940
Laikraksts "Latvijas Kareivis" (1920–1940)
Rīga
Žurnālists.

1946–1948
Laikraksts "Nedēļas Apskats"
Detmolda
Žurnālists.

Latviešu preses biedrība
Vācija
Darbojās Vācijas kopā.

Daugavas Vanagi

05.1971–06.1971
Anglija
Viesojās pie latviešiem dažādās pilsētās.

13.07.1982
Oldenburga, Vācija
Pelnu urna apbedīta Oldenburgas Everstenes kapos.

Viestura ordenis
0

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Eja zem Daugavas".
Literatūra
1936