Vilis Lācis
12.05.1904 – 06.02.1966
Vilis Lācis (īstajā vārdā Jānis Vilhelms Lācis; 1904–1966) – rakstnieks, politiķis. Rakstījis romānus, stāstus un lugas. Bijis Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs, kā arī PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētājs. Viens no galvenajiem padomju varas un ideoloģijas kolaboracionistiem. Viņa paraksts ir zem daudzām Latvijas sabiedrisko un politisko darbinieku apcietināšanas un deportācijas pavēlēm. LPSR Tautas rakstnieks (1947), divu Staļina prēmiju (vēlāko PSRS Valsts prēmiju) laureāts (1949, 1952), apbalvots ar 7 Ļeņina ordeņiem un Otrā pasaules (Tēvijas) kara I pakāpes ordeni.
Dzimšanas laiks/vieta
12.05.1904
Rīnūži
Dzimis Mangaļu pagasta, tagad Rīgas pilsētas Ziemeļu daļas Vecmīlgrāvja Rīnūžos.
Miršanas laiks/vieta
06.02.1966
Rīga
Personiska informācija
Dzimis ostas strādnieka Teņa un Karlīnes Lāču ģimenē. Četrus gadus jaunāka māsa Milda.
1927: laulības ar klasesbiedreni Mariju Buti, ģimenē piedzima dēli Zigurds Lācis(1928) un Ojārs Lācis (1932). Jaunākais dēls Ojārs 1940. gadā gāja bojā nelaimes gadījumā, iekrītot lifta šahtā.
1944: evakuācijas laikā Padomju Krievijā sieva Marija ar vecāko dēlu Zigurdu uzturējās Kirovas apgabalā. Marija regulāri brauca apciemot vīru, un šajā laikā viņu
ģimenē dzimst vēl viens dēls – Edvīns (1944), taču laulāto atšķirtības dēļ tiek izteiktas
aizdomas, ka tas nav Viļa Lāča dēls.
1944: precējies otrreiz ar Veltu Kalpiņu, ģimenē piedzima dēli Leonīds Lācis (1945) un Juris Lācis (1946).
1946: Latvijas nacionālie partizāni veica atentāta mēģinājumu pret Vili Lāci.
Līdz 1954: Jānis Vilhelms Lācis. Vārds "Vilis" ir vārda "Vilhelms" saīsinātā forma.
Profesionālā darbība
1920: pirmās publikācijas (korespondences, feļetoni)
laikrakstā "Sibīrijas Cīņa".
1930: pirmais stāsts "Sieviete"
publicēts žurnālā "Domas".
Romāni
1930–1931: "Atbrīvotais zvērs" (žurnālā "Domas", grāmatā 1939).1931–1932: "Piecstāvīgā pilsēta" (laikrakstā "Sociāldemokrāts", grāmatā 1939).
1931–1932: "Pasaules jūrās" (laikrakstā "Sociāldemokrāts", grāmatā 1940).
1932: "Putni bez spārniem" (laikrakstā "Sociāldemokrāts", grāmatā 1940).
1933–1934: "Zvejnieka dēls" (laikrakstā "Jaunākās ziņas", grāmatā 1934).
1935: "Pūļa elks".
1935: "Senču aicinājums".
1936: "Cilvēki maskās".
1939: "Akmeņainais ceļš".
1937–1938: "Vecā jūrnieku ligzda" (pārveidotais variants "Zītaru dzimta", 1955).
1939: "Purvmale" (laikrakstā "Jaunākās Ziņas").
1941: "Pazudusī dzimtene".
1946–1948: "Vētra".
1942: "Uz jauno krastu".
1954: "Ciems pie jūras".
1962: "Pēc negaisa".
Stāsti
1930: "Sieviete".1932: "Čumišas karātavas" (kalendārā "Strādnieku gada grāmata").
1932: "Vecais kurinātājs" (žurnālā "Domas").
1933–1934: "Ceļojums uz Kalna pilsētu" (žurnālā "Atpūta").
1934: "Pusnakts brīnums" (žurnālā "Jūrnieks").
1936: "Vanadziņš" (laikrakstā "Jaunākās Ziņas").
1937: "Četri braucieni".
1937: "Rotaļa virs bezdibeņa".
1938: "Vainīgie".
1938: "Zeme un jūra".
1939: "Vēlais pavasaris" (laikrakstā "Jaunākās Ziņas").
1942: "Edžiņš".
1943: "Nākotnes kalēji", "Notikums jūrā".
1943: "Langstiņš iet medībās".
1945: "Aizputes dēli".
Lugas
1936: "Tālais ceļš" (teātrī 1935).1936: "Kristaps Kaugurs" (arī teātrī).
1938: "Jaunā maiņa".
1945: "Vedekla" (teātrī 1943).
1945: "Uzvara" (arī teātrī).
1948: "Bāka uz salas" (teātrī 1937).
Kopumā sarakstījis 20 romānus un garos stāstus, 58 stāstus, 6 lugas un daudzus publicistiskus apcerējumus par sabiedriskās dzīves un daiļrades tēmām. 14 romānu un garo stāstu dramatizējumi iestudēti teātros, vairāki atkārtoti.
1934: romāna "Zvejnieka dēls" skatuves variants vienlaikus izrādīts Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Ventspilī. Pēc Otrā pasaules kara tā iestudējums guvis panākumus daudzu padomju republiku teātros. Par iestudējumu Drāmas teātrī piešķirta PSRS Valsts prēmija (1959).
Literāro darbu ekranizējumi
1939: "Zvejnieka dēls" (režisors Vilis Jānis Lapenieks).1947: "Mājup ar uzvaru" (lugas "Uzvara" variants).
1955: "Uz jauno krastu" (režisors Leonīds Lukovs).
1957: "Zvejnieka dēls".
1960: "Vētra".
1972, 1978: "Vanadziņš" (aktierfilmas un leļļu filmas varianti).
1983: "Akmeņainais ceļš" (režisors Rolands Kalniņš).
1989: "Zītaru dzimta" (TV seriāls – 6 filmas; režisors Aloizs Brenčs).
Literāro darbu recepcija
1955: pēc romāna "Uz jauno krastu" veidota Marģera Zariņa tāda paša nosaukuma opera.pēc stāsta "Vanadziņš" veidota Oļģerta Grāvīša TV opera – viencēliens "Vanadziņš".
1959: romāns "Pazudusī dzimtene" kļuvis par ierosmi baletam "Rigonda" (komp. R. Grīnblats, baletmeistare Helēna Tangijeva-Birzniece).
Politiskā darbība
PSKP XIX, XX un XXII kongresā ievēlēts par PSKP CK locekļa kandidātu.LKP IX-XIX (izņemot XVI) kongresos ievēlēts par LKP CK loceklis.
Citātu galerija
"Vilis Lācis vienlaikus dzīvoja vairākas dzīves. Kā rakstnieks viņš izdzīvoja to cilvēku likteņus, kas risinājās viņa darbos. Taču līdztekus viņa darbiem risinājās paša rakstnieka dzīves romāns ar sākotnēji paša iecerētu sižetu, aizsāktu kāpinājumu un organizētām peripetijām; autors vienlaikus ir romāna galvenais varonis, un notikumu gaitā tam iecerēta spīdoša un galvu reibinoša karjera. Puisim no lielpilsētas nomales bija jāiekaro pasaules slava un atzinība. Mērķis – skaidrs un liels, tāpēc likmes augstas, tā sasniegšanai tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi. Taču vēlāk – tuvojoties romāna vidum, brīdī, kad galvenajam varonim jāsasprindzina visi spēki, lai pārvarētu pēdējos šķēršļus un iegūtu cerēto piepildījumu, kuram pakļauts un ziedots tik daudz, sākas drāma – varonis ieguvis visu, ko viņš gribējis un uz ko cerējis, tomēr izrādās, ka romāna autors ir pavisam kāds cits. Autors-varonis ir tikai viens no personāža, kura gaitām lielais spēlmanis – liktenis – paredzējis citu atrisinājumu. Sākotnējais sociālkritiskais romāns ar dēku romāna pieskaņu vēršas drāmā, iecerētais un dzīvē realizētais rada sekas, kas iepriekš nav bijušas paredzētas. Sākotnēji spēcīgais un veiksmīgais varonis vēršas antivaronī, kas vairs nav notikumu gaitas virzītājs. Viņa ziņā ir vairs tikai reaģēt, pakļauties notikumiem un noteikumiem, kurus veidojuši paša izvēlētie ceļi un līdzekļi. To radītās sekas ir smagas. Gluži kā modernistu darbos, galvenais varonis cenšas pārrakstīt sava romāna sākumu vēl un vēlreiz – taču mainītā pagātne ir tikai kādā tagadnes brīdī tapis pagātnes interpretējums. Romāna izskaņā kādreiz spožais varonis ir vecs, slims un vientuļš cilvēks, kas, izrādās, dzīvojis divas dzīves, nevienā no tām negūstot piepildījumu. Savulaik talantīgais sapņotājs ir vērties noslēgtā cilvēkā, kas caur tumšām acenēm raugās pasaulē, viens izciezdams savas sāpes. [..]
Vili Lāci, tāpat kā daudzus citus rakstniekus (ja runājam par literatūru), nav nepieciešams reabilitēt, attaisnot vai padarīt par negatīvo vēstures varoni un izsvītrot no grāmatām. Ir nepieciešams saprast, atbildēt uz jautājumu "kāpēc?", "kā?", "kas īsti notika, un kādas ir šo notikumu sekas?". Notikumu gaitu vairs mainīt nav iespējams. Bijušo par nebijušu – arī ne. Vilis Lācis savu izvēli ir izdarījis."
Briedis, Raimonds. Vilis Lācis. Latviešu rakstnieku portreti. Laikmeta krustpunktos. Rīga: Zinātne, 2001, 51.–53. lpp.
Saiknes
Voldemārs Kalpiņš - Svainis
Nodarbes
Dzimtais vārds
Jānis Vilhelms Lācis
Darbavieta
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
1.–6. sasaukuma deputāts.
PSRS Augstākā Padome
Maskava
1.–5. deputāts.
1921–1923
Rīgas osta
Rīga
Zvejnieks, dokers.
09.1923–02.1924
Rīgas osta
Rīga
Kurinātājs uz kuģa, kas brauc uz Angliju un Franciju.
02.1924–1925
Rīgas osta
Rīga
Ostas strādnieks.
1926
Rīgas osta
Rīga
Kuģa kurinātājs (reiss pa Vācijas, Beļģijas, Anglijas un Dānijas ostām).
1927–1933
Rīgas osta
Rīga
Krāvējs Eksportostā.
1933–1935
Rīga
Rīgas pilsētas 9. bibliotēkas bibliotekārs.
06.1940–07.1940
Rīga
Latvijas Tautas valdības iekšlietu ministrs.
08.1940
Rīga
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs.
1941
Latvijas Komunistiskā partija
Rīga
Centrālkomitejas loceklis.
1941
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Deputāts.
1946–1959
Latvijas PSR Ministru Padome
Rīga
Ministru Padomes priekšsēdētājs.
1954–1958
PSRS Augstākā Padome
Maskava
Tautību Padomes priekšsēdētājs.
Dzīvesvieta
1904–1912
Rīga
1912
Toboļska
1912–1915
Rīga
1915–1916
Ārciems
Lāču ģimene rentnieki "Pukšu" mājās.
1916
Garciems
Langas ciema "Dīķu" mājas.
1917–1918
Barnaula
1921–1935
Rīga
1935–1938
Pabaži
1938–1941
Rīga
1941–1944
Maskava
10.1944–1966
Izglītība
1912–1917
Daugavgrīvas draudzes skola
Daugavgrīva
1917–1918
Barnaulas skolotāju seminārs
Barnaula
Emigrē
1917–1918
Barnaula
1918–11.1921
Bijska
Bijis ciema padomes sekretārs latviešu ciemā (1919–1921).
1941–1944
Maskava
Otrā pasaules kara laikā atradās evakuācijā Maskavā, Padomju Krievijā.
Apcietinājums
1918–1921
Bijska
Dienests
1925–1926
Liepāja
Karadienests jūras kara flotes instruktoru skolā Liepājā, pēcāk tiek pārcelts uz Rēzeknes kājnieku pulku.
1925–1926
Rēzekne
Karadienests jūras kara flotes instruktoru skolā Liepājā, pēcāk tiek pārcelts uz Rēzeknes kājnieku pulku.
Dalība organizācijās
1929–1933
Rīgas osta
Rīga
Ostas transporta strādnieku arodbiedrības valdes loceklis. Iesaistījies nelegālajā kreisajā pagrīdē un revolucionārajā kustībā.
1940–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
BiedrsKomunistiskās partijas biedra stāžs dokumentos ticis skaitīts jau no 1928. gada.
17.10.1940–06.02.1966
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs
1952–1966
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs
Piemiņas vietas
1974
Rīgas Pirmie Meža kapi
Kapa piemineklis (tēlnieksA. Gulbis, arhitekts J. Skalbergs).
Muzeji
1984–1991
Viļa Lāča memoriālais muzejs
Stokholmas iela 33, Rīga
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbalvojumi
Staļina prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Vētra".
Literatūra
1949
Staļina prēmija
Prēmija piešķirta par romānu "Uz jauno krastu".
Pirmās pakāpes prēmija
1952