Vilhelms Ferdinands Hekers

Dzimis restorāna nomnieka ģimenē.
Astoņu gadu vecumā zaudē māti, trīs gadus vēlāk Hekeru adoptē kāda Rādebergas ģimene.

Līdz 1788. gadam mācījies Rādebergā, tad ieradies Rīgā.
Ar Vilhelmu Ferdinandu Hekeru Latvijas teritorijā aizsākās tipogrāfu Hekeru dinastija, kam līdz pat 19. gadsimta beigām piekrita liela loma drukas attīstībā Rīgā un Vid­zemē. V. F. Hekera vietā spiestuvi turpināja vadīt viņa dēli Ferdinands Eduards un Voldemārs Magnus, vēlāk Voldemāra Magnus Hekera dēls Jūlijs un viņa brālis Vilhelms, beidzot Fricis Hekers.

IZDEVĒJDARBĪBA

1789–1796: māceklis Jūliusa Konrāda Daniēla Millera pilsētas grāmatu spiestuvē.
Apguvis amatu, devies uz Pēterburgu (1796).
1796. gadā strādājis Ķeizariskās zinību akadēmijas (mūsdienu Zinātņu akadēmijas) spiestuvē Sanktpēterburgā, tajā pašā gadā devies uz spiestuvi Drēzdenē.
1796–1800: darbinieks Drēzdenes galma spiestuvē. Neilgu laiku nošu burtlicis Meisenē. Īslaicīgi pilnveidojis amataprasmi Strasburgā.
1802–1804: (citos avotos – līdz 1803. gadam) bijis tipogrāfs Tērbatas universitātē.

Izdevējdarbība Baltijā

1804. gada 1. aprīlī ar K. G. Zontāga finansiālu atbalstu par 800 Alberta dālderiem ieguvis savā īpašumā G. F. Keila spiestuvi Rīgā, Lielajā Pils ielā 18 un nodibinājis savu firmu.
1806: kļuvis par Rīgas pilsētas tipogrāfu, pildījis oficiālos pasūtījumus, iespiedis grāmatas, sīkiespieddarbus un periodiskus izdevumus vācu, krievu un latviešu valodā. Hekera spiestuves pienākums bija bez maksas apkalpot pilsētas vajadzības, bet tiesības pildīt privātpersonu pasūtījumus. Pilsēta Hekeram piešķīra brīvu dzīvokli.
1806. gadā Hekera spiestuve tika pārcelta uz Doma krusteju, kur tā atradās līdz 1886. gadam, kad pārcēlās uz Palasta ielu 3. Hekera spiestuvē 1812. gadā bija 1 spiede, 1828. gadā – 3 spiedes, 1836. gadā – 4 spiedes (3 koka, 1 –metāla). 1812. gadā uzņēmumā strādāja 5 darbinieki, tajā skaitā 2 burtliči, 1836. gadā – 7 darbinieki.

Iespiedumi latviešu valodā

Savas darbības laikā Hekers nodrukāja ap 140 grāmatu un sīkiespieddarbu latviešu valodā.

1804: pirmais iespiedums latviešu valodā jau spiestuves iegādes gadā, grāmata Rede eines kroatischen Feldpredigers (1804, teksts paralēli vācu un latviešu valodā, J. H. Baumaņa tulkojums).
Ciešāki sakari ar latviešiem Hekeram radās ar 1812. gadu, kad krievu-franču kara dēļ pārtrūka Vidzemes sakari ar Kurzemi, un Vidzemei vajadzēja pašai izdot ar savu latviešu kalendāru. Par to kļuva "Widsemmes Kalenders us to 1813-tu Gaddu", kas pēc tam ar viena gada pārtraukumu iznāca līdz pat 1944. gadam.

Citi nozīmīgākie Hekera izdevniecības izdevumi latviešu valodā:
1824–1889: pirmais Vidzemē izdotais oficiālais laikraksts "Vidzemes Latviešu Avīzes",
1832–1846: laikraksts "Tas Latviešu Ļaužu Draugs",
1835: pirmā zināmā grāmata, ko par saviem līdzekļiem izdevis autors latvietis – Kristapa Kaktiņa reliģiska satura brošūra "Ar šiem pamācīšanas vārdiem..".

Iespiedumi vācu valodā

Iespiedis baltvācu zinātnieku un kultūras darbinieku darbus, to vidū Garlība Merķeļa periodiskos izdevumus.

Nozīmīgākie iespiedumi vācu valodā:
1807–1856: Der Zuschauer
1808–1811: Ökonomisches Repertorium für Livland
1810–1907: Rigaische Stadtblätter
1812–1825: Neueres ökonomisches Repertorium für Livland
1817: Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen (iespiests tikai 107 eksemplāros)
1828–1939: Provinzialblattfür Kur-,Liv-, und Ehstland
1837–1939: Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurland’s

1816: iznāca arī pirmais krievu laikraksts Baltijā Российское еженедельное издание в Риге

Pēc Vilhelma Ferdinanda Hekera

Firma līdz tās pastāvēšanas beigām 1944. gadā palika ģimenes uzņēmums. Iespiedumu titullapās saglabājās tās aizsācēja Vilhelma Ferdinanda Hekera vārds.

Darbu turpinājapēcnācēji:
1842–1877 Ferdinands Eduards Hekers,
1877–1882 Voldemārs Magnus Hekers,
1882–1889 Jūlijs V. F. Hekers,
1889–1930, Vilhelms V. Hekers,
1889–1908 Ā. Špīlhauzs,
1927–1939 un 1941–1944 Fricis V. Hekers.
1939. gadā, sakarā ar vācu tautības pilsoņu repatriāciju, Hekera spiestuve pārtrauca savu darbību, bet apgāds atjaunojās Pozenē, 1943. gadā pārcēlās atpakaļ uz Rīgu. Darbība tika izbeigta 1944. gadā.

"Viņam bija draudzīgas attiecības ar Baltijas vācu kultūras darbiniekiem. 1806. g. Hekera firma kļuva par Rīgas pilsētas spiestuvi, t. i., oficiālo pasūtījumu pildītāju. 19. gs. pirmajā pusē Hekera uzņēmums uzplauka galvenokārt ar vācu periodikas palīdzību, kas nodrošināja stabilāku eksistences pamatu. Hekers laidis klajā G. Merķeļa laikrakstus, viņš izdeva arī pirmo krievu žurnālu Latvijā."

Hollander B. A. Wilhelm Ferdinand Häcker, Buchdruckerei, Riga, 1804–1904. R., 1904. 77, [8] S. Citēts un tulkojums no: Apīnis A. Latviešu grāmatniecība. Rīga: Liesma, 1977, 85.–86. lpp.

grāmatizdevējs
izdevējs

Wilhelm Ferdinand Häcker, Haecker

–1788
Rādeberga
Līdz 1788. gadam mācījies Rādebergā.

1789–1796
Rīga
No 1789. gada māceklis Jūliusa Konrāda Daniēla Millera pilsētas grāmatu spiestuvē.

1800
Strasbūra
Īslaicīgi pilnveidojis amata prasmi Strasburgā.

1788–1796
Rīga
Ap 1788. gadu ieradies Rīgā. Uz Rīgu Hekeru ataicinājis toreizējais Domes skolas rektors Kārlis Zontags, vēlāk Vidzemes ģenerālsuperintendents.

1796
Sanktpēterburga
Devies uz Pēterburgu.

1796
Drēzdene
Pēc tēva aicinājuma no Sanktpēterburgas devies uz Drēzdeni.

1796
Sanktpēterburga
Sanktpēterburgas Zinātņu akadēmijas spiestuves darbinieks

1796–1800
Drēzdene
Darbinieks Drēzdenes galma spiestuvē.

1800
Meisene
Neilgu laiku bijis nošu burtlicis Meisenē.

1802–1804
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Bijis tipogrāfs Tērbatas universitātē.

01.04.1804–1842
Grāmatspiestuve "W. F. Häcker"
Pils iela 18, Rīga
Spiestuves vadītājs