Viktors Mundurs
06.10.1914 – 23.05.1942
Viktors Mundurs (1914–1942) – rakstnieks, kritiķis, publicists. 1930. gados raksta literatūrvēstures un kritiskus apcerējumus, tēlojumus, stāstus, arī dzejoļus latgaliešu periodikā. Labs Latgales cilvēku raksturu tēlotājs. Prozu pēc rakstnieka nāves sakārtojis St. Saušs un izlase izdota Vladislava Loča izdevniecībā "Stosti" (1943). 1941. gada 14. jūnijā deportēts.
Dzimšanas laiks/vieta
06.10.1914
Dzimis Līvānu pagasta Augšmuktos.
Miršanas laiks/vieta
23.05.1942
Soļikamska
Miris Soļikamskas nometnē.
Personiska informācija
Dzimis zemnieku ģimenē.
Precējies ar dzejnieci Martu Skuju, īstajā vārdā Valeriju Munduri (dzimusi Galvanovska, 1915 – nošauta 1946. gadā), meita Silvija Mundure (dzimusi 1940) uzaugusi mātes māsas Galvanovsku ģimenē.
1941. gada 14. jūnijs: deportēts.Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1930: pirmā publikācija – dzejolis "Vokorā" žurnālā "Sauleite" (8. nr.).Kopš 1932: literatūrvēstures un kritiskus apcerējumus, tēlojumus, stāstus, arī dzejoļus publicējis latgaliešu periodikā.
LITERĀRIE DARBI
1943: "Stosti": krājums; 1944. gadā latgaliešu literatūras konkursā ieguva 3. godalgu.Citātu galerija
PAR VIKTORU MUNDURU
"Viktors Mundurs bija vēl vidusskolas audzēknis, kad jau parādījās viņa pirmie dzejoļi. Tematika — dzimtenes skaistums, augšanas spēks un Latgales ceļš uz gaismu. Šīs dzimtenes ideālistu tēmas skan cauri arī stāstiem un tēlojumiem, ko Viktors Mundurs-Skuja pirmos studenta gados ir devis toreizējām Latvijas avīzēm un žurnāliem. Blakus savas izglītības meklētāja ceļam Viktors Mundurs arvien vairāk un dziļāk meklē bagātajos pasaules literāturas dārzos. Pāris gadus studējis teoloģiju, vēlāk viņš pāriet uz filoloģijas fakultāti. Izglītība ir devusi redzību un vērtēšanas spēju, kā Latgales dvēseles skaistumam rast augšanas ceļu un spēku. Ap 1938. g. Viktors Mundurs no jaunākas Latgales literātu paaudzes izvirzās kā spēcīgākais un drosmīgākais literātūrvēsturnieks un literatūrkritiķis. Viņa raksti ap šo laiku parādās "Sējējā", "Izglītības ministrijas mēnešrakstā", "Raksti un Māksla" un citos visā Latvijā izplatītos izdevumos. Šinīs rakstos Viktors Mundurs drosmīgi noskaidro jautājumus, kuros pārējie novadi Latgali bija nesapratuši vai pārpratuši. Te viņš parādīja sevi kā latviešu nacionālās vienības un saprašanās cīnītāju viedoklī — sapratīsim un vērtēsim viens otru kā līdzīgs līdzīgu. Viktors Mundurs turpināja rakstīt arī stāstus un dzejas un viņa talants arī šinī virzienā guva arvienu lielāku gatavību. Vairums viņa stāstu tika iespiesti "Latgolas Vordā", "Jaunā Vordā", "Zīdūnī", "Mazpulkā".
Klīdzējs, Jānis. Viktors Mundurs-Skuja. Daugavas Vēstnesis, Nr.62 (14.03.1943)
"Viņa stāstos ir nemāksloti tēlota lauku cilvēku vienkāršā dzīve ar visām bēdām un priekiem, bet tēlojuma veids parasti ir tik silts un maigs, ka nemanot rodas vēlēšanās dzīvot, priecāties un pārvarēt grūtības kopā ar stāstā atveidotajiem cilvēkiem."
Romanovskis, V. Tikpat kā nezināms novadnieks. Ļeņina Karogs (Preiļi), Nr.2 (06.01.1990)
Saiknes
Marta Skuja - Sieva
Pseidonīms
V. Skuja
Izglītība
Līvānu Pilskalna pamatskola
Līvāni
–1933
Aglonas klasiskā ģimnāzija
Aglona
1933–1935
Rīga
lestājās Rīgas arhidiecēzes katoļu teoloģijas augstskolā, kur studēja divus gadus.
1939–1940
Latvijas Universitāte
Studēja vēsturi Filoloģijas un filozofijas fakultātē.
Dalība organizācijās
Rīga
Katoļu studentu biedrībā "Fraternitas Catholica".
Darbavieta
1930–1933
Žurnāls "Zīdūnis" (1921–1940)
Rēzekne
Kopš 1930: līdzstrādnieks.
1938–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Teoloģijas fakultātes kancelejas lietvedis.
1940–1941
Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga
Deportācija
14.04.1941
Krievija
Deportēts.