Par Viktora Irbes darbību
"Viņš izauga bez žurnālistu skolām un semināriem. Pašmācības ceļā vēroja, kā citi apraksta notikumus un no tiem mācījās, līdz izauga par pazīstamu žurnālistu-redaktoru. [..] V. Irbem piemīt izcilas dāvanas – ātri orientēties, loģiski uzrakstīt vēroto un dzirdēto. Šo rindiņu autors ir bijis liecinieks, kad pēc kādas lielākas sanāksmes, kad citi atvelk elpu, Irbe savā mašīnā sācis klabināt rakstāmmašīnu un pēc nedaudz minūtēm no tās varēja izvilkt gatavu ziņojumu, kāds ir noderīgs avīzei. Protams, Viktoram palīdzējusi viņa labā akadēmiskā izglītība, ko bija jau sācis Rīgā, tad Ķīlē un vēlāk Ņujorkā. Viņš ir speciālists elektrisko skaitļotāju analizē un kopš 1970. gada strādā pie Kolumbijas universitātes, kas viņam nodrošina dzīves iztiku. Sešdesmitajos gados, kad latviešu dzīve Ņujorkā sita augstu vilni, Viktors ar visu krūti metās sabiedriskā darbā. Tie bija skaisti gadi, kad visur plauka latviešu kolonijas un kad mēs paši vēl bijām jauni. Viktors Irbe bijis dažādos amatos Ņujorkas ev. lut. draudzē, bet savu lielāko lomu veica Latviešu Preses biedrībā. No 1967.–74. g. bija LPB priekšnieks, kad biedrība piedzīvoja savus ziedu laikus. Noorganizēja divus preses un literātu kongresus, kas notika Katskiļos pie Ņujorkas, izdeva LPB piemiņas markas, Brīvo Vārdu, izkārtoja izlozes globālā apmērā un rakstu krājumu Raksti pie Latvijas Amerikā. Noorganizēja Ērika Raistera fondu, kas vēl tagad darbojas. Cilvēkam, kas mīl darbu, tā arī nekad netrūkst. No 1970.–75.g. viņš ir DV Mēnešraksta un no 1976.–80.g. Treji Vārti redaktors. PBLA viņa darbu novērtējusi, 1980. gadā pasniedzot goda balvu žurnālistikā."
Akmentiņš, Osvalds. Redaktora Viktora Irbes darba gadi. Latvija Amerikā, 1986, 26. apr.