Viks

Pirmā publikācija

1968: dzejolis "Pasaciņa" žurnālā "Liesma" (Nr. 12.).

Literārā līdzdalība citos projektos

1968–1971: Liepājas teātra izrāžu "Princis un ubaga zēns", "Trīs musketieri", Valmieras teātrī iestudētās Nikolaja Gogoļa lugas "Precības" un daudzu citu dziesmu tekstu autors.
1974: Imanta Kalniņa rokoperas "Ei, jūs tur!" libreta autors.
1981: raksta libretu pēc Eiripīda traģēdijas veidotajai operai "Ifigēnija Aulidā".
1981–1983: scenāriju autors TV raidījumam "Pie mums viesos – Malēnijas TV".
1983: scenārija autors Rīgas kinostudijas dokumentālai filmai "Imants Kalniņš.
1983: pēc grāmatas "Sarežģītais zvirbulēns" motīviem veidota multiplikācijas filma ar tādu pašu nosaukumu.
1984: scenārija autors televīzijas dokumentālai filmai "Gājputnu rudens"
1985: scenārija autors televīzijas dokumentālai filmai "Pilsētnieces".
1991: pēc grāmatas "Zemūdens lielā diena" motīviem veidota pirmā pilnmetrāžas multiplikācijas filma Latvijā "Ness un Nesija".
1996: krājumā "Dziesma, ar ko tu sāksies?" apkopoti Vika rakstītie dziesmu teksti
2002: sarakstījis tekstu grāmatai cittautu bērniem par Latviju "Look at Latvia" (angļu valodā tekstu tulkojis Ojārs Kalniņš).

Ārzemju autoru darbu atdzejojumi un tulkojumi

2017: piedalījies amerikāņu dzejnieka E.E. Kamingsa (E.E. Cummings) dzejas izlases "Pavasara virpulis" (Neputns) atdzejošanā (kopā ar Ingmāru Balodi, Jāni Elsbergu, Ainu Kraujieti, Jāni Krēsliņu (senioru), Aivaru Maizīti un Kristapu Vecgrāvi).

Kopš 20. gs. 70. gadiem no angļu valodas tulkoti un periodikā publicēti dažādu autoru darbi, tostarp – Donalda Bārtelma (Donald Barthelme), Stīvena Līkoka (Stephen Leacock), Ērskina Koldvela (Erskine Caldwell), Agatas Kristi (Agatha Christie) proza, Kellijas Čerijas (Kelly Cherry), Viljama R. Lampas, E.E. Kamingsa (E.E. Cummings), Skota Momadeja (Scott Momaday) dzejoļi, kā arī Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāju tautasdziesmas.

Par Vika radošo darbību

"Viks ir viens no tiem cilvēkiem, kuri šeit, Latvijā, šeit, uz Zemes, ir nomodā, saglabā mieru un spriešanas spējas, kamēr tik daudzi kā apmāti skrien pakaļ mantai, slavai vai kārtējam sauklim.
Stabila sala ar savu starojumu. Kad šādu salu starojums saslēdzas kopējā gaismas laukā, tad tautai ir inteliģence. Latviešiem tāda top. Garā stipru cilvēku savienība, kuru vada sirdsapziņa un atbildības jūtas."

Baltvilks, Jānis. Viks. Liesma, Nr. 11, 1986.

Par dzejoļu krājumu "Komunikācijas" (Liesma, 1978)

"[N]e jau tautasdziesmas ritmikas un valodas atdarināšanā meklējama folkloras ietekme uz mūsu dzeju. Galvenais ir folkloras dzīvā mentalitāte. Viktors Kalniņš nekur neatdarina tautasdziesmas ritmiku, necenšas lietot arī arhaiskas formas, tomēr viņa dzejoļos jūtama tieši šī folklorisktiskā domāšana."

Bergmanis, Andris. Atgriezties smaržas pēc. Padomju Jaunatne, Nr. 177, 1978.

Par dzejoļu krājumu "elektroniskais pagāns" (Liesma, 1986)

"Vika "elektroniskais pagāns", mūsdienīgs šī vārda tiešākajā nozīmē, ir urdīga grāmata, kas nepārtraukti meklē dzīves problēmu atrisinājumu variantus, satura un formas izteiksmes variatīvās iespējas. Vika dzejoļi ir jēdzieniski vienots veselums, kur ne tikai vārds, bet arī pusvārds un pat skaņas zīme – burts vai to kopa – pēkšņi pavērš domu citā griezienā, piešķir emocijai citu, negaidītu nokrāsu."

Zirnītis, Pēteris. Tas attiecas arī uz jums. Literatūra un Māksla, Nr. 24, 1986.

Viktors Kalniņš

Pastariņa prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Zemūdens bara lielā diena" (1985).
1986

A. Lerha-Puškaiša prēmija
Pirmā A. Lerha-Puškaiša literārā prēmija piešķirta Vikam par grāmatu "Dinīts nāk!" (1990).
1990

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par grāmatu "Pakrastnieki".
Bērnu literatūra
2007

Autortiesību bezgalības balva
Balva piešķirta par dziesmu ciklu "Cilvēks, kas smejas", radīts 20. gs. 70. gados, nepiedzīvoja izrādīšanu, izdots CD "Menuets. Cilvēks, kas smejas" ("Upe tuviem un tāliem", 2005), iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī (pirmizrāde: 03.12.2015), plaši atsk
2016