Viesturs Vecgrāvis
Viesturs Vecgrāvis (1948) – literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors un grāmatizdevējs, erudīts latviešu dzejas un literāro procesu pētnieks. Kopš 1981. gada uzmanības lokā ir Jāņa Poruka daiļrades un personības izpēte, kā arī latviešu klasiskās literatūras t. s. zelta laikmets – 19. un 20. gs. mija. Kopš Atmodas laika pētniecisko interešu lokā latviešu trimdas dzejas procesi un personības. Literatūrzinātniskajās publikācijās latviešu literārās parādības skatītas kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Pateicoties viņa kā grāmatizdevēja (apgādi "Artava", "Daugava", "Jaunā Daugava") darbībai, Latvijā 20. gs. 90. gados un 21. gs. pirmajā desmitgadē izdoti gan latviešu trimdas autoru darbi, gan no jauna izdoti agrāko paaudžu autoru darbi. Daudzu grāmatu redaktors un izdevējs, priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, sastādījis daudzu latviešu autoru darbu izlase vai pēc ilgāka laikposma izdevis piemirstu rakstnieku literāros darbos. Romantiskās dzejas antoloģijas "Zilā puķe" (2021) sastādītājs, grāmatas “Mani sveicina zvaigznes: romantiskā pasaules izjūta latviešu dzejā: impresijas un ieskati” (2018) un monogrāfijas "Pie augstā loga" (2023) autors.
Dzimšanas laiks/vieta
12.03.1948
Annas pagasts
Personiska informācija
Dzimis pasta darbinieces un būvinženiera ģimenē.
Profesionālā darbība
Pirmais latviešu trimdas dzejas kursu docētājs Latvijas Universitātē kopš 20. gs. 80. gadu beigām. Pētnieciskos nolūkos 20. gs. 80. gadus beigās un 90. gadu sākumā apmeklējis Minsteres, Stokholmas, "Abrenes" latviešu trimdas arhīvus un literatūras krātuves, iepazinis latviešu trimdas literatūras krājumus DVF "Straumēnos", Londonas bibliotēkās un arhīvos, Oksfordas un Kembridžas universitāšu krātuvēs.
Sagatavotie un docētie lekciju kursi humanitāro zinātņu studentiem –"Latviešu literatūras vēsture (19. gs. 90. gadi – 1940. g.), "Latviešu literatūras vēsture
(1945–2000), "Ievads literatūrzinātnē", "Edvarta Virzas personība un
daiļrade", "Jāņa Poruka personība un
daiļrade", "Latviešu un cittautu romantisma tipoloģija", "Neoklasicisms latviešu un
cittautu literatūrā", "Virzieni un strāvojumi latviešu
un cittautu literatūrā", "Latviešu trimdas lirika", Latviešu literatūras veidu
vēsture kopš 1945. g." u. c.
Daudzu bakalauru un maģistru darbu zinātniskais vadītājs, kā arī vairāku promocijas darbu zinātniskais vadītājs.
1993: Dr. philol. grāds par latviešu trimdas dzejas zinātnisko publikāciju kopu– "Latviešu trimdas dzeja: 1944.–1963. gads. Process un novācijas".
2021: saņēmis Siguldas novada titulu Gada novadnieks par “nozīmīgu ieguldījumu literatūrzinātnē un ieinteresētību Siguldas novada literārā mantojuma apzināšanā”.
Sarunu ar Viesturu Vecgrāvi skat.: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/liter...
PĒTNIECISKĀS INTERESES
Latviešu literatūras vēsture, latviešu lirikas vēsture, trimdas literatūras vēsture, literāro virzienu un strāvojumu problēma, cittautu literatūra virzienu aspektā, dzejas teorija, mūsdienu lirikas kritika, romantisma un neoromantisma vēsture un teorija, Jāņa Poruka daiļrade.LITERATŪRZINĀTNISKAS PUBLIKĀCIJAS
1971: pirmā publikācija "Pērsietis Turaidā" laikrakstā "Darba Balss" 27. martā.1981: pirmā nozīmīgākā publikācija – raksts "Nākamības cilvēka sirdsdedzi alkdams. Personības koncepcija Jāņa Poruka daiļradē" laikrakstā"Literatūra un Māksla" 16. oktobrī.
1988–1990 veidojis dzejas sleju "Riekšava" laikrakstā "Literatūra un Māksla" (1988–1990), pirmoreiz plašāk latviešu lasītāju iepazīstinot ar latviešu trimdas dzejas pārstāvjiem, gan padomju periodā 'aizmirstiem' autoriem.
1989: veidojis latviešu trimdas autoru dzejas kopas žurnālā "Jaunās Grāmatas" (1989).
1989–1991 publicējis vairākus rakstus par Edvarta Virzas prozas mākslinieciskām īpatnībām.
Līdzautors daudzos zinātnisko rakstu krājumos, tostarp "Materiāli 20.–30. gadu latviešu literatūras vēsturei" (1989), "Materiāli par.." (1990, 1991, 1993, 1994, 1998), izdevumam "Latviešu literatūras vēsture" (1–2, 1998–1999),zinātnisko rakstu krājuma „Latviešu un cittautu literatūra: noromantismalīdz modernismam” (2010–2014) sastādītājs un autors.
20. gadsimta 70. gados publicējies Rīgas, Cēsu un Limbažu rajonu laikrakstos. Publikācijas latviešu literārās parādības skatītas kultūrvēsturiskās sakarībās, pasaules literāro virzienu un strāvojumu kontekstā. Publicējis informatīvus un populārzinātniskus rakstus vācu, krievu, igauņu, lietuviešu, franču un ukraiņu izdevumos. Publicējis daudzas recenzijasun rakstus par romantiskas un eksistenciālas ievirzes dzejniekiem (Valdis Grēviņš, Jānis Sudrabkalns, Vilis Cedriņš, Zinaīda Lazda, Veronika Strēlerte, Fricis Bārda, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe u. c.), par trimdas dzejniekiem Linardu Taunu un Gunaru Saliņu. Tāpat publikācijas lasāmas laikrakstos "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla", "Diena", žurnālos "Karogs", "Grāmata", "Domuzīme" un citviet.
Daudzu grāmatu redaktors un izdevējs; priekšvārdu, pēcvārdu un komentāru autors, vairāku latviešu autoru darbu izlašu sastādītājs.
MONOGRĀFISKI PĒTĪJUMI
2018: Mani sveicini zvaigznes: romantiskā pasaules izjūta latviešu dzejā: impresijas un ieskati (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds).
2023: Pie augsta loga... [monogrāfija par Jāni Poruku] (Rīga: DienasGrāmata).
DARBĪBA GRĀMATIZDOŠANĀ
Kopš 1989: darbojas grāmatizdevniecībā, strādādams apgādos "Atmoda", "Artava", "Daugava" un "Jaunā Daugava".Izdotajām grāmatām, tostarp cittautu autoru darbiem publicējis arī pēcvārdus:
2006: Hemingvejs, Ernests "Ēdenes dārzs" (tulk. Dagnija Dreika), Francs Kafka "Process" (tulk. Amanda Aizpuriete).
2001: Garī, Romēns "Visa dzīve priekšā" (tulk. Skaidrīte Jaunarāja).
2000: Bergmans, Ingmars "Intīmās grēksūdzes" (tulk. Mudīte Treimane), Marsels Prusts "Ziedošu jaunavu pavēnī" (tulk. Skaidrīte Jaunarāja).
1999: Brontē, Anna "Agnese Greja" (tulk. Dagnija Dreika).
1998: Bergmans, Ingmars "Labā griba" (tulk. Rute Lediņa), Antuāns Sent-Ekziperī ""Cilvēku zeme" (tulk. Maija Silmale) un "Nakts lidojums" (tulk. Dagnija Šleiere).
1996: Morjē, de Dagnija "Māja krastmalē" (tulk. Ieva Kolmane).
Līdzdarbojies vairāku latviešu trimdas dzejnieku portretfilmu tapšanā – "Spodrā bradātāja" (par Veltu Sniķeri, 2009, režisore Maruta Jurjāne), "Andrejs Eglītis" (2015; režisore Ināra Kolmane).
Sagatavojis lekciju DELFI ciklā "Vaidelote" - "Literatūras vēsture: zelta laikmets" (pieejams: www.delfi.lv; cikls "Vaidelote").
Citātu galerija
"Vecgrāvja rakstiem iezīmīga pētnieka erudīcija, laikmeta konteksta pārzināšana un literāro paralēļu akcentējums, smalka dzejas izjūta, kas savīta ar analītiskumu."
Kalniņa, Ieva. Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija, 2017, 247. lpp.
"Tu esi cīnījies un joprojām turpini cīnīties par kultūras aprites saglabāšanu, par kultūras aprites atgriešanos, varētu teikt, par latviešu literatūras vēsturiskās patiesības atjaunošanu. Literatūra, kultūra vispār, galvenokārt, kultūra aiz tevis, kultūra pirms tevis ir Tavas dzīves saturs. Tā liek tev darboties."
Ekmanis, Rolfs. Ar Viesturu Vecgrāvi. Latvija Šodien, Nr. 19, 1991.
PAR MONOGRĀFIJU "PIE AUGSTĀ LOGA" (DIENAS GRĀMATA, 2023)
"Jāņa Poruka mūža darbu – dzejas, prozas un arī filozofisko tekstu – analīzē Viesturs Vecgrāvis pievēršas mazāk zināmajiem darbiem un izceļ labi zināmu tekstu mazāk apskatītas nianses, piesaistīdams Poruka biogrāfijas un sadzīvisko kontekstu tieši un tikai tik lielā mērā, lai varētu padziļinātāk skaidrot tekstus. Vienlaikus viņš dziļi iejūtīgi un ar simpātijām skatās uz Poruka nebūt ne vienkāršo raksturu un attieksmi pret līdzcilvēkiem, bet arī – tieši tik, lai parādītu rakstnieka unikālo lomu latviešu literatūrā un viņa vietu Eiropas literatūras kontekstā. Šādā veidā rakstīta monogrāfija aicina nevis kritizēt, bet izprast un līdzijust mūsdienās svešajam romantisma garam un tā paplašinājumam un izvērsumam Poruka darbos."
Melgalve, Ieva. Pie augstā loga. laligaba.lv, 2024.
Saiknes
Kristaps Vecgrāvis - Dēls
Darbavieta
Sigulda
Skolotājs Siguldas vakara (maiņu vidusskolā).
1970–1979
Sigulda
Zinātniskais līdzstrādnieks Siguldas Novadpētniecības muzejā.
1970–1979
Vidriži
L. Paegles memoriālā muzeja "Lauči" vadītājs.
1976–1988
Murjāņu sporta internātskola
Murjāņi
Skolotājs.
1979–1982
Rīga
Skolotājs Rīgas 13. profesionāli tehniskajā vidusskolā.
1982–1983
Rīga
Līdzstrādnieks laikrakstā "Skolotāju Avīze".
1983–2003
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Rīga
Asistents, vēlāk vadošais pētnieks.
1989–1994
Apgāds "Artava"
Rīga
Projektu vadītājs.
1990–1996
Latvijas Universitāte
Rīga
lektors
1994–2001
Apgāds "Daugava"
Rīga
Rīkotājdirektors.
1996–1998
Latvijas Universitāte
Rīga
Docents.
1998–2011
Latvijas Universitāte
Rīga
Profesors Filoloģijas fakultātē.
2001–2013
Apgāds "Jaunā Daugava"
Rīga
Direktors.
2011
Latvijas Universitāte
Rīga
Kopš 2011. gada Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu literatūras un teorijas katedras emeritētais profesors.
Izglītība
1958–1965
Nītaures astoņgadīgā skola
Nītaure
1965–1968
Siguldas 1. vidusskola
Sigulda
1968–1970
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Studējis Filoloģijas fakultātē.
1973–1981
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Studējis Filoloģijas fakultātē.
Dalība organizācijās
1993
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Apbalvojumi
Kultūras ministrijas Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu Latvijas literatūras vēstures pētniecībā, kā arī ieguldījumu literatūrzinātnes pedagoģijā.
2018
Latvijas Literatūras gada balva
Labākais darbs literatūrzinātnē
Nominants
2024