Veronika Lācekle
08.06.1904 – 18.06.2001
Veronika Lācekle (1904–2001) – reliģiska dzejniece. Kopš 1919. gada darbojusies baptistu draudzē. Dzejoļu izlases "Sirds skaidrības svētība" (1994) autore. Dzejoļi publicēti arī Amerikas Latviešu baptistu apvienības žurnālā "Kristīgā Balss". Daži dzejoļi komponēti kā korāļi un kora dziesmas.
Dzimšanas laiks/vieta
08.06.1904
Mazirbe
Miršanas laiks/vieta
18.06.2001
Sīkrags
MIrusi Sīkraga Jaunklāvos.
Personiska informācija
Dzimusi Mazirbes baznīcas ērģelnieka ģimenē.
Kopš 1919: darbojusies baptistu draudzē.
Laulājusies ar baptistu garīdznieku Kārli Lācekli (1904–1970).
1946: vīrs izsūtīts.
1949: Veronika un abu dēls Ziedonis izsūtīti. Atgriezušies 1956. gadā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1929: dzejolis "Man patīk..." publicēts žurnālā "Zeltene" Nr. 21. (11. novembris).
Dzejoļu izlase
1994: "Sirds skaidrības svētība"
Dzejoļi publicēti arī Amerikas Latviešu baptistu apvienības žurnālā "Kristīgā Balss". Daži dzejoļi komponēti kā korāļi un kora dziesmas.
Citātu galerija
VERONIKA LĀCEKLE PAR VECUMDIENĀM SĪKRAGĀ
"Līdzbiedru, domubiedru man te nav, bet apkārtne jau arī runā uz cilvēku, un man patīk, ka viss ir tīrs. Kopju kapus, jo cilvēki te nav pieraduši pie talkām. Visus kokus te esmu stādījusi un laistījusi, te runā katrs krūmiņš un katrs zariņš. Naidu es neesmu turējusi, kaut arī, ja redz un sajūt nepatiesību, tas satriec sirdi. Dažreiz esmu redzējusi, ka cilvēki neapdomājot izrunā un izdara to, kas nenes svētību un ir sāpīgi citiem, tad es skatos ar nožēlu: dvēsele tam cilvēkam nabaga. Mums jāmēģina būt kā balstītājiem. Sāpes un prieki vienmēr iet līdzās, taču cerību nedrīkst zaudēt nekad. Vajag to turēt sevī. Liekas, Poruks to saka: es ticu, ka ir brīnumi, kas necerēti nāk."
Blumberga, Gundega. Arī krēslā sirds redz gaismu. Saruna ar Veroniku Lācekli. Neatkarīgā Cīņa, nr. 129, 20.09.1991.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Straumere
Deportācija
1949–1956
Omskas apgabals, Sibīrija
Veronika ar dēlu Ziedoni izsūtīti.
Apglabāts
Sīkrags
Apglabāta Sīkraga kapos.