Meklēt

Vera Pančenko

2 bildes
Vera Pančenko
Fotogrāfs: Gunārs Janaitis. Avots: Literatūra un Māksla, 1984, 16. novembris. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:467385|article:DIVL243|page:12|block:P12_TB00007
Vera Pančenko
Avots: https://www.russkije.lv/ru/lib/read/v-panchenko.html#
Lomas: atdzejotāja, dzejniece

Vera Pančenko (1934) – Latvijas krievu rakstniece un atdzejotāja. Dzimusi Čitas apgabalā, beigusi Čitas Pedagoģiskā institūta Vēstures un filoloģijas fakultāti (1956). Strādājusi par žurnālisti. Kopš 1961. gada dzīvo Latvijā. Bijusi korespondente laikrakstā "Sovetskaja molodjož", Latvijas Padomju rakstnieku savienības literārā konsultante (1981–1989). Desmit dzejoļu krājumu autore. Veras Pančenko dzejā skan sakņu motīvs, rakstot par dzimto Sibīriju; dzejoļos arī Latvijas dabas, vēstures, folkloras motīvi. Saasināta laika izjūta, kas akcentē vērtības un rada lirisku spriedzi. Dzejai raksturīga ciklizācija, kas ļauj attīstīt un smalki izstrādāt vienu tēmu, aforistiskums. Atdzejojusi latviešu dzejnieku Elzas Stērstes, Mirdzas Ķempes, Aleksandra Čaka, Lijas Brīdakas, Ināras, Rojas, Laimoņa Vāczemnieka un citu dzeju.

  • Darba autors (12)
  • Tulkotājs (4)
  • Recepcijas persona (7)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    06.05.1934
    Bushuley, Zabaykalsky Krai, Russia

    Personiska informācija

    Dzimusi 1934. gada 6. maijā Josifa un Ļubovas Pančenko ģimenē Čitas apgabala Černiševskas rajona Bušulejas stacijā.
    Kopš 1961. gada februāra dzīvo Latvijā.
    Meita Ļubova Ziha (Любовь Зих), māksliniece, dēls Nikolajs.

    Profesionālā darbība

    LITERĀRĀ DARBĪBA

    1945: pirmie dzejoļi uzrakstīti 11 gadu vecumā.
    1958: Čitas izdevniecība laiž klajā jauno dzejnieku kopkrājumu "Первые стихи" ("Pirmie dzejoļi", kura publicēti arī četri Veras Pančenko dzejoļi "Город мой", "Родина", "Багульник", "Тишина" ("Mana pilsēta", "Dzimtene", "Vaivariņš", "Klusums"). Jaunā dzejniece ir pamanīta, un viņu aicina piedalīties literāros pasākumos.
    1965: piedalās Sibīrijas un Tālo Austrumu jauno rakstnieku sanāksmē, kur saņem atzinīgus vārdus par savu dzeju. Tas ir spēcīgs psiholoģisks atbalsts, lai turpinātu rakstīt.
    1967: Austrumsibīrijas izdevniecībā iznāk "Sibīrijas dzejas antoloģija" ("Антология сибирской поэзии" , kur ietverts arī viens Veras Pančenko dzejolis.
    2013: Uļjakanas skolas vēstures muzejā izveidota ekspozīcija novadniecei dzejniecei Verai Pančenko. Plašāk skatīt: https://azarovskiy.livejournal.com/581109.html
    Kopš 2011: piedalījusies Krievu kultūras dienās, darbojas Kultūras attīstības fondā (Фонд развития культуры).


    Dzejoļu krājumi
    1966:     Имя мое (Mans vārds)
    1968: Однолюбы (Cilvēki ar vienu mīlestību; izdots Čitā)
    1972: Ветка снега (Sniegots zars)
    1977: Вкус познания (Izziņas garša)
    1981: Мельница (Dzirnavas)
    1984: Прозрачные колокола (Caurspīdīgie zvani)
    2011: Из пазухи дня (No dienas azotes)
    2016: Зов (Sauciens)
    2017: Весло (Airis)
    2020: По замыслу доветхого завета; ... истины святая злость (dzeja, atdzeja)

    LATVIEŠU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI

    Atdzejojusi dzejnieku Elzas Stērstes, Mirdzas Ķempes, Aleksandra Čaka, Bruno Saulīša, Lijas Brīdakas, Ināras Rojas, Laimoņa Vāczemnieka, Jūlija Vanaga., Tālivalža Treiča dzeju, tulkojusi Pētera Pētersona dramatiskos darbus.

    Citātu galerija

    PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "CAURSPĪDĪGIE ZVANI"

    "Garīgā radniecība ar Latvijas dzīvi daudzējādā ziņā bagātinājusi dzejnieces pieklusināto, rimto, tajā pašā laikā ar iekšēju dramatismu piesātināto liriku. [..] Nodaļā "Meklēju atslēgu zemei" iekļauti dzejoļi par Latviju, kas dzejnieci uzņēmusi kā savu meitu, kļuvusi tai par otra dzimteni. Pārdomas par latviešu zemnieces likteni izskan dzejoļos "Latgaliete", "Latvietēm piemīt daudz kas kopīgs...", latviešu tautas darbam veltīti dzejoļi "Rupjmaize", "Akmeņi, pelēkie akmeņi" un citi. Balādes "Ēdoles pils leģenda" un "Dundagas pils leģenda" veidotas pēc latviešu folkloras motīviem. Laika gaitas motīvs un pārdomas par pagātnes aizejošām vērtībām izskan dzejoļos "Nurmuižas baznīca" un "Dzirnavas"."

    Semjonovs, S. "Sirds nenogurst radīt..." Jūrmala, 1984, 19. septembris. Sk. šeit

    PAR DZEJNIECI VERU PANČENKO

    "Mirdzas Ķempes kabinetā viņa ikdienā sēž man iepretī un pieņem dzejas un prozas rakstītājus. Smalka, trausla, laipnām acīm un kuplu matu mezglu pakausī. Viņa ir loti krieviska, dzejniece Vera Pančenko, savā runas veidā, manierēs, attieksmē, un, tulkojot viņas dzejoli "Saknes", kas veltīts latviešu sievietēm, es divtik izjūtu viņas pašas saknes. Reizēm, kad vaļīgāks brīdis, labprāt ieklausos, kā Vera runā ar saviem jaunajiem autoriem (neba nu visi gados tik jauni!) un apbrīnoju, cik nek|ūdīgi viņa prot atrast pareizo toni katrai sarunai. Viņa nekad nepacel balsi, vērīgi ieklausās runātājā, pārliecinādamās, vai tas izpratis viņas sacīto. Dažreiz, kad man liekas, ka viņa pārāk daudz noņemas ar vienu vai otru rakstītāju, un es viņai to pasaku, Vera domīgi pašūpo galvu: – Nē, nē, viņš ir ļoti spējīgs, ar viņu vajag aprunāties..."

    Lisovska Olga. Saglabāt saknes. Karogs, 1984, Nr. 5. Sk. šeit

    Nodarbes

    atdzejotāja
    dzejniece

    Dzimtais vārds

    Вера Иосифовна Панченко

    Darbavieta

    Rīgas 19. profesionāli tehniskā skola
    Rīga
    Estētikas pasniedzēja

    Tālie Austrumi
    Austrumsibīrijā strādājusi geoloģiskos un ģeofiziskos darbos

    Shikotan, Kuril Islands
    Strādājusi zivju (sairas) apstrādē

    1951–1960
    Khilok, Zabaykalsky Krai, Russia
    Strādājusi rajona laikrakstā "Hilokas Strādnieks" ("Хилокский рабочий") par atbildīgo sekretāri.

    1961
    Laikraksts "Советская молодежь"
    Rīga
    Ārštata korespondente, literārā līdzstrādniece

    05.1965–09.1965
    Mogocha
    Strādājusi geoloģiskajos un ģeofiziskajos darbos Mogočinskas rajonā Austrumsibīrijā.

    1981–1989
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Krievu literatūras konsultante-referente

    Dzīvesvieta

    1934–1939
    Bushuley, Zabaykalsky Krai, Russia

    1939–1940
    Uljyakan, Zabaykalsky Krai, Russia

    1940–1947
    Bushuley, Zabaykalsky Krai, Russia

    1947–1951
    Uljyakan, Zabaykalsky Krai, Russia

    02.1961
    Rīga

    Izglītība

    1942–1946
    Uljyakan, Zabaykalsky Krai, Russia
    Mācījusies pirmajās klasēs.

    1947–1951
    Aksenovo-Zilovskoye, Zabaykalsky Krai, Russia
    Mācījusies no 5. līdz 10. klasei ieskaitot.

    1951–1956
    Čita
    Beigusi Čitas Pedagoģiskā institūta Vēstures un filoloģijas fakultāti.

    Dalība organizācijās

    1973–1990
    Latvijas Padomju rakstnieku savienība
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Biedre

    Ceļojums

    1982
    Berlīne
    Pēc draugu ielūguma viesojusies Berlīnē un Drēzdenē.

    1982
    Drēzdene
    Pēc draugu ielūguma viesojusies Berlīnē un Drēzdenē.

    1984
    Indija
    Piedalījusies PSRS Rakstnieku savienības organizētajā tūrisma braucienā uz Indiju, Malaiziju un Singapūru.

    1984
    Malaizija
    Piedalījusies PSRS Rakstnieku savienības organizētajā tūrisma braucienā uz Indiju, Malaiziju un Singapūru.

    1984
    Singapūra
    Piedalījusies PSRS Rakstnieku savienības organizētajā tūrisma braucienā uz Indiju, Malaiziju un Singapūru.

    1989
    Somija
    Piedalījusies tūrisma braucienā uz Somiju, Zviedriju un Dāniju.

    1989
    Zviedrija
    Piedalījusies tūrisma braucienā uz Somiju, Zviedriju un Dāniju.

    1989
    Dānija
    Piedalījusies tūrisma braucienā uz Somiju, Zviedriju un Dāniju.