Velta Spāre
05.04.1922 – 04.02.1981
Velta Spāre (1922–1981), rakstniece. Kara sākumā beigusi speciālo māsu skolu, brīvprātīgi aizgājusi uz fronti, bijusi kara medicīnas māsa un vecākā kara feldšere. Pēc demobilizācijas strādājusi dažādu laikrakstu redakcijās. Nozīmīgs darbs ir romāns "Tirleānas meitenes" (1968) – atmiņas par kara laiku, māsu skolā, meiteņu gaitām frontē, hospitālī un partizānu vienībā.
Dzimšanas laiks/vieta
05.04.1922
Jaunpiebalgas pagasts
Dzimusi Jaunpiebalgas pagasta Spundēnos.
Miršanas laiks/vieta
04.02.1981
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi rentnieka ģimenē.
1940: iestājusies komjaunatnē, strādājusi par pionieru vadītāju.
1941: kara sākumā evakuējusies, beigusi speciālo māsu skolu, strādājusi hospitālī, pēc tam brīvprātīgi aizgājusi uz fronti, bijusi kara medicīnas māsa un vecākā kara feldšere.
Precējusies ar ukraiņu rakstnieku Vladimiru Kaņivecu (Володимир Васильович Канівець).
1947–54: pēc demobilizācijas strādājusi dažādu laikrakstu redakcijās.
1957: bijusi laikraksta "Satiksmes Darbinieks" redaktore, žurnāla "Liesma" literārā konsultante, laikraksta "Literatūra un Māksla" literārā līdzstrādniece.
1958: kad veselības dēļ jāmaina klimats, kopā ar maziem bērniem pārcēlusies uz Šepinas sādžu Orlas apgabalā.
1968–69: laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenā redaktora vietniece.
1973–81: izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietniece un redaktore.
Profesionālā darbība
1953: pirmā publikācija – tēlojums "Sudraba portsigārs" žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (2. nr.).
1970 un 1971: periodiskajos izdevumos publicēti fragmenti no dokumentālā romāna "Anketa" par Jāni Rudzutaku, bet ideoloģisku apsvērumu dēļ romāns netika izdots.
Tulkojusi daiļliteratūru no latviešu valodas krievu valodā un no krievu valodas latviešu valodā.
Stāsti
"Pienenīte" (1959)
"Pēdējais eksāmens" (1963)
"Zilā roze" (stāstu cikls, 1960)
"Vecās dzirnavas" (1966)
Romāni
"Tirleānas meitenes" (1968)
"Dialogs" (1979)
Izlase
"Es cilvēkam ticu" (1965)
"Cīrulēns sniegputenī" (1972)
"Saruna ar zilo rozi" (1982) (Sērijā "Latviešu stāsts un novele")
Tulkojumi
Boriss Burlaks. "Rīgas bastions" (LVI, 1956)
Vladimirs Tendrjakovs. "Brīnumdare" (LVI 1961)
Nikolajs Zadornovs. "Cunami" (Liesma, 1977)
Vils Ļipatovs. "Un tas par viņu ir viss" (Liesma, 1979)
Citātu galerija
"Stāstu ciklā "Zilā roze" (1960) tēlota jaunas meitenes personības veidošanās. Nozīmīgs darbs Spāres daiļradē ir romāns "Tirleānas meitenes" (1968) – atmiņas par kara laiku, māsu skolā, meiteņu gaitām frontē, hospitālī un partizānu vienībā. (..) Romāns "Dialogs" (1979) ir viena no pirmajām grāmatām latviešu padomju literatūrā, kur runāts par staļinisma lozungu apstulbinātu cilvēku."
Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
Saiknes
Vladis Spāre - Dēls
Nodarbes
Dzimtais vārds
Velta Klapare
Papildu vārdi
Velta Kaņiveca
Izglītība
Veļķu pagasta skola
Jaunpiebalgas pagasts
Cēsu Valsts ģimnāzija
Leona Paegles iela 1, Cēsis
Beigusi speciālo māsu skolu.
Darbavieta
1940
Jaunpiebalga
Pionieru vadītāja
1941
Rīga
Pionieru vadītāja
1947–1954
Strādājusi dažādu laikrakstu redakcijās.
1957
Žurnāls "Liesma"
Rīga
Literārā konsultante
1957
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Literārā līdzstrādniece
1968–1969
Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Galvenā redaktora vietniece
1973–1981
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Galvenā redaktora vietniece un redaktore
Dienests
1943–1947
Sarkanā armija
Feldšere
Dzīvesvieta
1958
Orlas apgabals
Mitinās Šepinas sādžā.
Dalība organizācijās
1959
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Apglabāts
Raiņa kapi