Meklēt

Velta Ēlerte

1 bilde
Velta Ēlerte

Avots: Latvijas Vēstnesis, nr. 133/135, 30.04.1999.

Lomas: tulkotāja

Velta Ēlerte (1929) – tulkotāja. Tulkojusi latviešu literatūru – Annas Sakses, Regīnas Ezeras, Visvalža Lāma, Ēvalda Vilka u. c. darbus – vācu valodā. 1944. gadā ar ģimeni emigrējusi no Latvijas. Beigusi Rostokas un Berlīnes Humbolta universitāti. Strādājusi par redaktori izdevniecībā "Volk un Welt". Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiras virsniece.

  • Tulkotājs (20)
  • Sastādītājs (3)
  • Komentāra autors (2)
  • Recepcijas persona (1)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    20.08.1929
    Apriķi
    Dzimusi Apriķu pagasta "Lejās".

    Personiska informācija

    Dzimusi lauksaimnieku ģimenē. Tēvs – latvietis, māte – vāciete. Tēvs Otrā pasaules kara leģionā kritis.

    1944: kopā ar māti emigrējusi uz Vāciju, Meklenburgu, Grēvesmīleni pie mātes radiniekiem.

    Profesionālā darbība

    LATVIEŠU LITERATŪRAS TULKOJUMI VĀCU VALODĀ

    Tulkotāja
    1962: "Das Drachenschloss" (latviešu tautas pasakas "Pūķa pils"; "Kultur und Fortschritt").
    1970: Vladimirs Kaijaks "Der letzte Bandit" ("Sātans"; krājumā "Krimi, Abenteuer, Phantastik"; "Kultur und Fortschritt").
    1971: Jānis Ezeriņš "Erzählung eines Flohs" ("Stāsti un noveles"; arī sastādītāja; "Volk und Welt").
    1973: Ēvalds Vilks "Regen im Dezember" ("Lietus decembrī", "Aufbau-Verlag").
    1975: Regīna Ezera "Sehnsucht nach Schnee" ("Ilgas pēc sniega"; grāmatā "Die Novitätenkassette"; "Volk und Welt").
    1976: Alberts Bels "Deckname "Karlsons" ("Saucēja balss"; "Volk und Welt").
    1978: Visvaldis Lāms "Was vom Leben bleibt" ("Mūža guvums"; "Volk und Welt").
    1978: Gunārs Priede "Komm auf meine Treppe spielen" ("Trīpadsmitā"; ar Māra Čaklā dziesmu tekstiem; "Henschelverlag Kunst und Gesellschaft").
    1981: Anna Sakse "Blumenmärchen" ("Pasakas par ziediem"; "Rütten und Loening").
    1982: Regīna Ezera "Der Mann mit der Hundenase" ("Cilvēkam vajag suni", "Slazds"; "Volk und Welt").
    1983: Harijs Gāliņš "Erinnerungen an Nora" ("Jāsēj rudzi"; "Neues Leben").
    1983: Zigmunds Skujiņš "Der große Fisch" ("Lielā zivs"), Andris Jakubāns "Tbilissi, Tbilissi...", Vizma Belševica "Nur wegen der verrückten Pauline" ("Tās dullās Paulīnes dēļ") (krājumā "Novellen aus Estland, Lettland, Litauen"; "Volk und Welt").
    1985: "Hab funf Truhen voller Lieder" (latviešu tautasdziesmu izlase; arī sastādītāja; "Rütten und Loening").
    1983: Andris Jakubāns "Das Lied von der guten alten Erde und auch vom Meer" ("Liesma").
    1986: Regīna Ezera "Der Brunnen" ("Aka"; "Aufbau-Verlag").
    1989: Imants Ziedonis "Wegerichblätter" (kopā ar Jākobu Bernšteinu, atdzejojusi krājuma trešo daļu; "Liesma")

    Sastādītāja
    1970: "Fische haben kein Gedächtnis" (Litauische Erzählungen aus 7 Jahrzehnten; "Kultur und Fortschritt").
    1974: Rainis "Nachtgedanken uber ein neues Jahrhundert" (Raiņa lirika pēc 1949. gada Kopotu rakstu izdevuma; arī pēcvārda autore; "Volk und Welt").
    1978: Latviešu stāstu antoloģija "Unter dem Flugel eines Vogels" (sastādītāja un komentāru autore; "Volk und Welt").

    Rostokā izrādīta Veltas Ēlertes tulkotā Gunāra Priedes luga "Nāc uz manām trepēm spēlēties" (1978).

    Dažādos krājumos un periodikā publicēti Veltas Ēlertes tulkotie Vizmas Belševicas, Miervalža Birzes, Jāņa Ezeriņa, Harija Gāliņa, Andra Jakubāna, Jāņa Jaunsudrabiņa, Ēvalda Vilka stāsti, Imanta Ziedoņa epifānijas.

    Tulkojusi parindeņus Raiņa un Ojāra Vācieša dzejoļiem un latviešu tautasdziesmām.

    ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI

    No krievu valodas
    1980: Arkādijs Strugackis "Eine Milliarde Jahre vor dem Weltuntergang" ("Volk und Welt").
    1981: "Der Granatapfelbaum: moderne aserbaidshanische Erzählungen" ("Volk und Welt").
    1982: "Genie auf Bestellung" (sastādījusi Hannelore Menke; ("Volk und Welt").
    1983: Arkādijs Strugackis "Die gierigen Dinge des Jahrhunderts" ("Volk und Welt").

    Sastādītāja
    1988:     tadžiku pasakas "Robia mit dem ellenlangen Haar: Liebesmärchen aus Tadshikistan".

    Citātu galerija

    PAR VELTU ĒLERTI

    "Kaut arī viņas mūža lielum lielā daļa pagājusi Vācijā un starp vāciešiem, Latvijas liktenis un kultūra viņai vienmēr bijušas būtiskas vērtības. Jo Latvija ir dzimtene, no kuras viņu, Apriķu saimnieka meitu, 1944.gadā kopā ar māti un vēl diviem bērniem kara atpalu vilnis aizskaloja uz Vāciju. Tēvs jau bija miris, būdams leģionā. Bet māte bija vāciete, kaut bērni ģimenē auga ar latviešu valodu un tautas dziesmām. "Tikai kara laikā sapratu, ka esmu pusvāciete — tas bija tik satriecoši" — atceras Velta Ēlerte. Viņa taču pat neprata vāciski!"

    Viese, Saulcerīte. Tikšanās. Latvijas Vēstnesis, nr. 133/135, 30.04.1999.

    Nodarbes

    tulkotāja

    Izglītība

    Apriķu 6-klašu pamatskola
    Apriķi

    1941–1944
    Liepājas pamatskola
    Liepāja

    1945–1949
    Grēvesmīlene
    Mācījusies Grēvensmīlenes valsts vidusskolā.

    1949–1950
    Rostokas Universitāte
    Rostoka
    Slāvu filoloģijas studijas.

    1950–1954
    Berlīnes Humboltu universitāte
    Unter den Linden 6, Berlin
    Slāvu filoloģijas studijas.

    Emigrē

    1944
    Grēvesmīlene

    Darbavieta

    1954–1978
    Izdevniecība "Volk und Welt"
    Berlīne
    Redaktore.

    1954
    Izdevniecība "Kultur und Fortschritt"
    Berlīne
    Redaktore

    1979–1989
    Līgumdarbi tulkošanā.

    Apbalvojumi

    Triju Zvaigžņu ordenis
    Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1998. gada 26. oktobra lēmumu.
    IV šķira
    1998