Valts Dāvids

1890: 28. decembrī dzimis strādnieka ģimenē. Tēvs strādājis par kuģu iekrāvēju, vēlāk par kokstrādnieku un nesēju veikalos. Vecāki Rīgā ienākuši no Zemgales.

1908: Pirmā publikācija – dzejolis "Jaunais klaidonis" laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" literārajā pielikumā.
Valta Dāvida dzejoļi, stāsti, tulkojumi publicēti laikrakstos "Dzimtenes Vēstnesis", "Jaunā Dienas Lapa", "Baltija", žurnālos "Spogulis", "Tagadne", "Taurētājs", "Ritums", "Domas".
20.–30. gados: periodikā publicēti krievu dzejnieku Alekseja Gastjeva, Sergeja Jeseņina, Nikolaja Tihonova, Mihaila Golodnija, Vladimira Majakovska, Aleksandra Bloka darbu atdzejojumi, tulkojis Maksima Gorkija darbus.

Tulkojumi

No franču valodas
1911: Prevo, Marsels. Sievietes. Rīga: Ed. Braslis.
1930: Barbiss, Anrī. Ugunī. Rīga: Grāmatu Draugs.
1936: Barbiss, Anrī. Ugunī. Maskava: Prometejs.
1941: Barbiss, Anrī. Uguns. Rīga: VAPP.

No krievu valodas
1912: Gorkijs, Maksims. Cilvēka dzimšana. Rīga: A. Kazaks.
1912: Krievu rakstnieku domas par pašnāvībām. Rīga: Kazaks.
1913: Kuprins, Aleksandrs. Miesa. Rīga: R. Bērziņš.
1913: Sologubs, Fjodors. Apbēdinātā līgava. Rīga: R. Riekstiņš.
1918: Riškovs, Viktors. Čūskulēns. Valmiera, Cēsis: K. Dūnis.
1919: Averčenko, Arkādijs. Atslēga. Valka: J. Rauska.
1919: Averčenko, Arkādijs. Kad sieviete vēlas. Valka: J. Rauska.
1919: Averčenko, Arkādijs. Pieci viencēlieni. Valka: J. Rauska.
1919: Averčenko, Arkādijs. Sieviete, kuru vērts cienīt. Valka: J. Rauska.
1919: Averčenko, Arkādijs. Zīdainītis. Valka: J. Rauska.
1919: Averčenko, Arkādijs. Žoržiņš. Valka: J. Rauska.
1919: Heijermans, Hermans. Apžēlotais. Valmiera: K. Dūnis.
1922: Dimovs, Osips. Upuris. Valmiera, Cēsis: K. Dūnis.
1922: Tagore, Rabindranats. Augošs mēnesis. Rīga: Leta.
1922: Tagore, Rabindranats. Čitra, Rīga: Leta

No vācu valodas
Bez gada: Perecs, Leons. Uz spārniem. Rīga: J. B. Krūmiņa apgādībā.
Bez gada: Šniclers, Arturs. Gana stabule. Pēterburga: A. Gulbis.
1922: Šovs, Bernards. Kā viņš piekrāpa viņas vīru. Valmiera, Cēsis: K. Dūnis.
1922: Tetmajers, Kazimirs. Kaujas laukā. Rīga: Leta.
1923: Hellens, Francis. Kurpnieks un viņa ēna. Rīga: Leta.
1924: Kollodi, Karlo. Pinokio brīnišķīgie piedzīvojumi. Rīga: Golta un Jurjāna spiestuve.
1936: Kollodi, Karlo. Pinokio brīnišķīgie piedzīvojumi. Rīga: Zelta Grauds.

Par dzejoļu izlasi "Dvēseles iela" (1970)

"Jaunībā, 1905. gada pēclaikā, Dāvids bija revolucionāri noskaņots, un izlasē šis posms, protams, ļoti izcelts. Vēlāk viņš kļuva aizvien klusāks, pievērzdamies apcerei un vērojumiem, kuros brīžiem pazib raksturīgs žanrs: cirks, nomales krogs, Rīgas skatlogi janvāra naktī, semaforu “ziedi” pāri viaduktam, kur uz visiem laikiem šķiras divi mīlētāji. Aizrautīgu sonetu pāris veltīts Vinsentam van Gogam, nobeidzot ar zīmīgo saucienu: “Ak, Utopija! Dzimsti, Utopija!” Taču Utopiju nav atradis vēl neviens no tās daudzajiem meklētājiem, un arī Dāvidam citur jāatzīstas, ka viņam “aizmiglo acu kvēle” un ka viņš “peld kā ar sūci”. Pārdzīvojums Dāvida dzejā vienmēr spēcīgāks nekā izteiksme: nevar jau kļūt par virtuozu, spēlējot klavieres reizi nedēļā, nedz par formas meistaru, sacerot divus dzejoļus gadā. Iejūtīgais dzejolis “Daugava” izlases ievadā apzīmēts par “līdz šim nepublicētu”, īstenībā tas 1922. gadā publicēts Līgotņu Jēkaba antoloģijā “Dzeja” – līdz ar tagad nozudušo piezīmi, ka autors to veltījis savam jaunības draugam, rakstniekam Kārlim Zariņam: “Viens ziedu vakars manim prātā nāk, Pa Daugavu mēs jautri laivā braucām”…"

Johansons, Andrejs. Dzejnieks, kas nokavēja vilcienu. Laiks, 1971, 3. marts.

rakstnieks
tulkotājs

Dāvids Vecaukums