Valija Brutāne

Dzimusi drēbnieka ģimenē.
Vienu ziemu mācījusies Līgatnes papīrfabrikas pamatskolā, pēc tam tajā uzņem tikai fabrikā strādājošo vecāku bērnus. Vēlāk mācas pie mājskolotājas no Rīgas, kuru Spriņģos kāds saimnieks salīdzis saviem puikām, dodot pārējiem bērniem iespēju pievienoties.
Pēdējo, sesto pamatskolas klasi, pabeigusi Vildogas pamatskolā.
1928: beigusi Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, kur klases audzinātāja un angļu valodas skolotāja ir Eiženija Turkina, vēlāk angļu–latviešu vārdnīcas sastādītāja. Skolotājas personības ietekme bijusi tik liela, ka pēc ģimnāzijas beigšanas Valija Brutāne turpinājusi tikties ar skolotāju, kura devusi viņai lasīt jaunāko daiļliteratūru angļu valodā, ko pasūtīja un saņēma no ārzemēm.
Trīs gadus apmeklējusi Tautas Augstskolas dramatisko studiju (sauktu arī par Strādnieku teātra dramatisko studiju). Šajā laikā iepazinusies arī ar Austru Skujiņu, kādu laiku īrējušas kopīgu meitas istabiņu Bruņinieku ielā.
1929–1934: strādājusi gadījuma darbus – par mācekli Valtera un Rapas grāmatu veikalā, pasniegusi privātstundas, strādājusi par korektori E. Pīpiņa un J. Upmaņa tipogrāfijā.
1934–1935: bijusi privātstundu skolotāja Rēzeknē.
No 1935: ārštata tulkotāja grāmatu apgādā "Grāmatu draugs".
1937–1940: strādājusi laikrakstā "Jaunākās Ziņas".
1940–1941: ārštata tulkotāja VAPP.
1941. gada jūnijs: evakuējusies evakuējusies uz Jaroslavļas apgabalu, strādājusi kolhozā, bijusi bērnudārza audzinātāja.
1942: pārcēlusies uz Maskavu, kur strādājusi par Latvijas Padomju rakstnieku savienības tehnisko
sekretāri. Maskavā kādu laiku dzīvo kopā vienā istabā ar Annu Brodeli, kura mācās Literatūras institūtā. Iepazīstas un sadraudzējas ar Doru Stučku.
1943: apmeklējusi padomju un partijas darbinieku kursus Kirovā.
1947: beigusi Latvijas Valsts Pedagoģijas institūta Angļu valodas fakultāti.
1946–1948: strādājusi laikrakstā "Cīņa".
1946–1948: bijusi Literārās daļas vadītāja Jaunatnes teātrī.
1948–1952: bijusi Literārās daļas vadītāja Drāmas teātrī.

1945: pirmā publikācija – dzejolis "Kirovā" žurnālā "Karogs" (1./2. nr.)

Dzeja
1950: "Dārzi plaukst" (LVI)
1956: "Šalciet, mani balti bērzi!" (LVI)
1960: "Slāpes" (LVI)
1965: "Rasa" (Liesma)
1968: "Saules zaķēns" (Liesma)
1970: "Tiešums" (Liesma)
1973: "Rātni ritmi" (Liesma)
1976: "Runā Rīga" (Liesma)
1977: "Sapņa grāmata" (Liesma)
1981: "Mainīgs mākoņu daudzums" (Liesma)
1984: "Krāšņie meli" (Liesma)
1986: "Plauksta uz pieres" (Liesma)
1990: "Un tikai solījums – dzīve" (Sprīdītis)


Izlases
1961: "Sastapšanās" (LVI)
1981: "Mainīgs mākoņu daudzums" (Liesma)


Proza
1967: "Atmiņu gaismā" (Liesma) (miniatūras)
1969: "Uz Līgatni man brauciet līdz!" (Liesma) (stāsti un tēlojumi)
1978: "Nesadomātais. Atmiņas un portretējumi" (Liesma)

Dzeja bērniem
1958: "Būsim draugi" (LVI)
1959: "Jancis Princis jeb Stāsts par Lielo Pingotāju" ( LVI)


Ārzemju autoru darbu tulkojumi
1935: Stefans Cveigs. "Degošais noslēpums" (Grāmatu Draugs) (atkārtots izdevums 1962, Bruklina)
1936: Stefans Cveigs. "Jūtu mulsums" (Grāmatu Draugs) (atkārtots izdevums, 2008)
1936: Herberts Džordžs Velss. "Neredzamais cilvēks" (Grāmatu Draugs)
1936: Radjards Kiplings. "Zaudētā gaisma" (dzejas tulkojusi Anna Bauga) (Grāmatu Draugs) (atkārtots izdevums, 1994)
1938: Henrijs Stekpuls. "Pazudušā karavāna" (Grāmatu Draugs)
1940: Ļevs Levins. "Piekrastes zvejniece" (VAPP Daiļliteratūras apgādniecība)
1940: Ļevs Kasilis. "Pulkstenis tornī" (VAPP Jaunatnes rakstu apgādniecība)
1942: Aleksejs Tolstojs. "Pārdrošnieki" (Maskava: PSRS ATK Kara apgādniecība)
1942: Nikolaijs Mihailovs. "Līze Čaikina" (Maskava: Cittautu literatūras apgāds)
1942: Aleksandrs Krivickis. "Par 28 kritušiem varoņiem" ( Maskava: PSRS ATK Kara apgādniecība)
1942: Vanda Vasiļevska. "Būdā" (Maskava: PSRS ATK Kara apgādniecība)
1943: Leonīds Soboļevs. "Viena vēlēšanās" (Maskava: Cittautu literatūras apgāds)
1943: Juozas Baltušis. "Partizānis Daura" (Maskava: Cittautu literatūras apgāds)
1945: Džons Prīslijs. "Aptumšojums Gretlijā" (VAPP)
1946: Konstantīns Staņislavskis. "Mana dzīve mākslā" (LVI)
1946: Leonīds Soboļevs. "Jūras dvēsele" (VAPP)
1946: Vanda Vasiļevska. "Tikai mīlestība" (VAPP)
1948: Vera Panova. "Kružiļicha" (LVI)
1951: Marija Puimanova. "Rotaļa ar uguni" (LVI)
1953: Aleksejs Simukovs. "Meitenītes daiļaviņas" (komēdija 4 cēlienos) (LVI)
1957: Konstantīns Simonovs. "Ieroču biedri" (LVI)
1958: Jurijs Germans. "Stāsti par Dzeržinski" (LVI)
1961: Nikolajs Pogodins. "Cilvēks ar šauteni" (LVI)
1961: Stefans Cveigs. "Noveles" (LVI)
1962: Vahtangs Ananjans. "Sevana krastos" (LVI)



Atdzeja
1958: Edvards Mieželaitis. "Lirika" (LVI)

"Dzejoļu grāmatās "Šalciet, mani balti bērzi!" (1956), "Slāpes" (1960) klusināti liriskās noskaņās izteiktas filozofiskas pārdomas par dzīvi. Izlasē "Sastapšanās" (1961) ievietots intīmais sonetu vainags "Skūpsts uz rokas", poēma "Rīga dimd...". Krājumos "Rasa" (1965), "Saules zaķēns" (1968), "Tiešums" (1970) u.c. pārdomas par radošo darbu, pašanalīze, arī ironiskas intonācijas. Krājumos "Krāšņie meli" (1984), "Plauksta uz pieres" (1986) plašāka tematika, niansēts dabas norišu un dvēseles pārdzīvojumu tēlojums."

Vējāns, Andris. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

dzejniece
rakstniece
tulkotāja

Valija Jansone

Pilsoņu iela 4, Līgatne

Vildogas pamatskola
Vildoga [uo]

1928
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1928–1930
Rīgas Tautas augstskola
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Trīs gadus mācījusies Dramatiskajā studijā.

1943
Kirova
Apmeklējusi padomju un partijas darbinieku kursus.

1947
Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts
Rīga
Beigusi Angļu valodas fakultāti.

1929–1934
Rīga
Strādājusi gadījuma darbus – par mācekli Valtera un Rapas grāmatu veikalā, pasniegusi privātstundas, strādājusi par korektori E. Pīpiņa un J. Upmaņa tipogrāfijā, u.c.

1934–1935
Rēzekne
Bijusi privātstundu skolotāja.

1935
Apgāds "Grāmatu Draugs" (1926–1992)
Grēcinieku iela 25, Rīga
Ārštata tulkotāja.

1937–1940
Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940)
Rīga

1940–1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Rīga
Ārštata tulkotāja.

1941–1942
Jaroslavļa
Strādājusi kolhozā, bijusi bērnudārza audzinātāja.

1942
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Maskava
Tehniskā sekretāre.

1946–1948
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga

1946–1948
Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris
Lāčplēša iela 37, Rīga
Literārās daļas vadītāja.

1948–1952
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Rīga
Literārās daļas vadītāja.

1941
Jaroslavļa

1941–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre.

1950–1990
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedre.

1974
Čehoslovākija

1974
Polija

Raiņa kapi

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par krājumu "Plauksta uz pieres".
Dzeja
1986