Valentīne Lasmane
16.05.1916 – 03.12.2018
Valentīne Lasmane (1916–2018) – literatūrkritiķe un bibliogrāfe. Atmiņas par 1944.–1945. gada notikumiem un 130 laivu bēgļu liecības apkopotas grāmatā “Pāri jūrai” (1990, Stokholmā). Viņas dzīvesstāsts atklājas Gaita Grūtupa sakārtojumā un literārajā redakcijā sērijā "Bezbailīgie" izdotajā dzīvesstāstā "Nakts jau nav tikai gulēšanai" (2020). Trimdā rakstījusi reportāžas un recenzijas, kas publicētas galvenokārt laikrakstā "Latvju Ziņas", žurnālā "Brīvība", "Jaunā Gaita". Recenzējusi Alberta Bela, Andreja Eglīša un citu rakstnieku darbus, almanahu "Varavīksne". Sastādījusi grāmatu "Larobok i lettiska" ("Latviešu valodas mācība zviedru valodas pratējiem", 1980, ar pārskatu par latvieši valodas gramatiku) un tās angļu variantu "A course of modern Latvian" ("Mūsdienu latviešu valodas kurss", 1985), kā arī "Latviešu-zviedru sarunu valodas vārdnīcu" (1993, kopā ar H. Sellebranti).
Dzimšanas laiks/vieta
16.05.1916
Kremenčuka
Miršanas laiks/vieta
03.12.2018
Stokholma
Personiska informācija
Dzimusi mērnieka Ukrainā ukraiņu skolotājas un latviešu mērniecības speciālista Kārļa Jaunzemja ģimenē. 1921: ģimene atgriezās Latvijā.
1944: rudenī bēgļu laivā nonāca Zviedrijā.
Zviedrijā izveidoja ģimeni, piedzima trīs meitas – Anika (apprecējās ar Jāņa Grīna mazdēlu Jēkabu Grīnu), Laine un Andra.
1966: ar ģimeni pirmoreiz viesojās Latvijā.
Rudītes Kalpiņas intervija ar Valentīni Lasmani par darbu LETA: Valentīne Lasmane > Cilvēki | LETA 90
Valentīnes Lasmanes atmiņas – Gadsimts ar savu valsti. Valentīnes Lasmanes atmiņas / LR1 / / Latvijas Radio (lsm.lv)
iestudēts Latvijas Radioteātrī 2020. gadā: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts "Nakts nav tikai gulēšanai". 1.daļa / LR1 / / Latvijas Radio (lsm.lv) Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts «Nakts nav tikai gulēšanai» | Mutvārdu vēsture Latvijā (mutvarduvesture.lv)
Valentīnes Lasmanes stāsts: Valentīne Lasmane * (arhivi.lv)
Valentīnes Lasmanes dzīve: notikumi, pieredzētais un pārdzīvotais atklājas Gaita Grūtupa sakārtojumā un literārajā redakcijā sērijā "Bezbailīgie" izdotajā dzīvesstāstā "Nakts jau nav tikai gulēšanai" (2020).
Profesionālā darbība
Literārā darbība
Pirmās publikācijas – 20. gs. 30. gadu nogalē žurnālā "Students".Trimdā rakstījusi reportāžas un recenzijas, kas publicētas galvenokārt laikrakstā "Latvju Ziņas", žurnālā "Brīvība", "Jaunā Gaita". Recenzējusi Alberta Bela, Andreja Eglīša un citu rakstnieku darbus, almanahu "Varavīksne".
Sastādījusi grāmatu "Larobok i lettiska" ("Latviešu valodas mācība zviedru valodas pratējiem", 1980, ar pārskatu par latvieši valodas gramatiku) un tās angļu variantu "A course of modern Latvian" ("Mūsdienu latviešu valodas kurss", 1985), kā arī "Latviešu-zviedru sarunu valodas vārdnīcu" (1993, kopā ar H. Sellebranti).
Atmiņas par 1944.–1945. gada notikumiem un 130 laivu bēgļu liecības apkopojusi grāmatā “Pāri jūrai” (1990, Stokholmā), atmiņas par svešuma pieredzi publicētas grāmatā “Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem” (2010).
Valentīne Lasmane ir prototips Valentīnai Jaunzemai 1965. gadā Latvijas PSR iznākušajā Arvīda Griguļa propagandiskajā romānā “Kad lietus un vēji sitas logā” un vēlāk Aloiza Brenča uzņemtajā filmā. 2011. gadā uzņemtajā Arvīda Krieva spēlfilmā “Dancis pa trim” viņas dzīvesstāsts izmantots latviešu meitenes Sandras tēla veidošanā, Valentīnes Lasmanes darbība bēgļu laivu organizēšanā atspoguļojās Pētera Krilova dokumentālajā filmā “Uz spēles Latvija”.
Citātu galerija
"Bērnībā viņa bija klusa un bailīga, vairāk sapņotājas tips. Jaunībā viņa apzināti mācījās savas bailes pārvarēt un kontrolēt, un tas viņai ļoti lieti noderēja, kad 40. gadu vidū viņa iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā pretestībnieku grupā pret nacistu režīmu. Viņa savā dzīvoklī slēpa un glabāja ieročus, darbojās kā sakarniece, palīdzēja organizēt bēgļu laivas uz Zviedriju. Ne reizi vien šai saistībā piedzīvoja arī ļoti bīstamas situācijas."
Saiknes
Alberts Lasmanis - Vīrs
Andra Lasmane - Meita
Jānis Grīns - Radinieks
Laine Lasmane Vikmarka - Meita
Lidija Lasmane-Doroņina - Svaine
Dzimtais vārds
Valentīne Jaunzeme
Izglītība
Rīgas pilsētas 40. pamatskola
Rīga
1930–1934
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1934–1942
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studēja Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija.
Dalība organizācijās
Darbavieta
08.1940–07.1941
Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA
Rīga
1941–1942
Malnavas lauksaimniecības vidusskola
Malnova
Latviešu valodas skolotāja.
1983–1984
Minsteres latviešu ģimnāzija
Salzmannstraße 152
Latviešu valodas skolotāja.
Apglabāts
Stokholmas Meža kapi
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2000. gada 12. marta lēmumu.
IV šķira
2000